Vērtējums

Par studijām

Augstākās izglītības iestāde

Latvijas Kultūras Akadēmija (LKA)

Fakultāte

Studiju programma

Tradicionālā kultūra un folklora

Studiju periods

2015-2016

Atsauksme

*Vispārīgi

Studijas klātienē. Programmu pametu, jo nekādi nebija tas, ko gaidīju un arī ne tas, kas man kā radošam cilvēkam ir izturams.

*Kursi

Kursi kādam noteikti būtu vērtīgi - visvairāk novērtēju angļu valodu, jo šis kurss, lai gan vienkāršs, bet ļoti mērķtiecīgi strādā uz studentu vārdu krājuma papildināšanu svešvalodā. Jāpiebilst, ka visi citi kursi ir ļoti, ļoti, ļoti teorētiski un pieprasa milzīgu papildliteratūras lasīšanu un vēl milzīgāku, monotonu mācību vielas zubrīšanu galvā (kas nav jāzina visu semestri, bet ~5kg papīra lapu ir jāiezubrī uz janvāra sesiju, neskaitot papildliteratūru). Kā arī visi kursi kultūru apskata no tās pašas teorētiskās puses, pēc kursu apgūšanas ļaujot kultūru (gan kā kopēju vienumu, gan tās apakštēmas - literatūru, kultūras teoriju, folkloru, arheoloģiju, mākslu un mūziku) apskatīt un gudri iztirzāt no visiem klasifikācijas leņķiem arī drusku filosofiskā skatījumā, bet bez piešķirtas dzīvības, bez īsta, krāsaina satura. (!!!) Nodarbību plānojumam gan nebija ne vainas, lekcijas pārsvarā bija pēc kārtas, bez lieliem logiem, un par izmaiņām sarakstā tika paziņots laicīgi.

*Mācībspēki

Mācībspēki savā jomā bija izvēlēti zinoši un kompetenti, tikai vienai no 2 angļu valodas pasniedzējām bija pagalam savāds angļu akcents, ko labiem angļu valodas pratējiem būs izaicinājums izturēt. Jā, atsaucīgi, ieinteresēti, vienmēr ieradās nodarbībās un arī darbus laboja laicīgi un godīgi. Tomēr kopumā pasniedzēji, par spīti savam zinošumam un kompetentumam, nespēja mani aizraut studijām, un šis bija viens no iemesliem, kura dēļ es jau sākumā apjautu, ka diez vai man šai augstskolā vēl ilgi būs vēlme uzturēties. Visi lektori ir tik profesionāli, ka profesionālisms okupē kultūru un viss mācību materiāls kļūst sauss. Šāds materiāls ir domāts mazliet citādiem cilvēkiem. Radošajiem, brīvajiem, krāsainajiem  - nelauziet spārnus šajā iestādē, ejiet citur (lai gan izvēle ir maza, jo LV augstskolu sistēma ir ļoti vienveidīga un štancē tūkstošiem sistēmas sauso studentiņu...).

*Materiāli

Materiāli lielākoties bija pieejami, izņemot dažas grāmatas, kuras kādā lekcijā vajadzēja visiem studentiem, bet bibliotēkā bija tikai kādas 2. Citi pasniedzēji vienmēr izkopēja vajadzīgo materiālu un izsniedza katram, tā ka ar to problēmu nebija. Tomēr jāpiebilst, ka reizēm liela apjoma materiāli tika izsniegti svešvalodā (angļu) un, ja kādam šī valoda pieklibo, tad ir grūtāk.

*Studiju nodrošinājums

Telpas kopumā ir tik lielā studijām atbilstošas, cik jau nu ex-klosteris var būt. Katrā ziņā vismaz telpu plānojums nav sarežģīts, BET ziemā apkure ir ļoti švaka, ir nenormāli auksts un studenti tiek aicināti sēdēt mēteļos. (kas ir saprotams, bet vai tiešām nevar darīt neko citu lietas labā, kā, piemēram, uzlabot apkures sistēmu?)

Datori - jā, bibliotēkā kāda saujiņa ir, arī printeris, ko var izmantot. Maksas printeris, protams. Nevar teikt, ka ļoti viegli pieejami, ja gadījās ienākt laikā, kad visam kursam jānodod kāds printējams darbs vai arī, ja vesels kurss pie visiem datoriem cītīgi kaut ko meklē vai gatavo.

*Ārpusstudiju aktivitātes

LKA pieder ļoti skaists ābeļdārzs, kurā var pačillot, bet ar to atpūtas vietas arī izbeidzas. Gaiteņos ir arī pa kādam beņķītim, bet lielākoties savus dipuā visi, kam nav žēl drēbju, iekārto uz grīdas (lasi - es iekārtojos uz grīdas, bet liela daļa citu sevi uzskata par pārāk smalkiem šitādām izdarībām un labāk lēni mirs, kājās stāvot).

Sports - kāpiens pa kāpnēm uz un no lekcijas. Radošie pulciņi - smēķētāju komūna pagalmā. (jā, reizēm nākas iziet cauri dūmu mākonim - tad, ja pārvietojies pa pagalmu starpbrīdī). Studentu pašpārvalde - aktīva, organizē pasākumus un ir arī iespēja jaunajiem tajā iestāties un darboties, dibināt kontaktus utt., kā arī pagalmā ir afišu dēlis ar ļoti daudziem piedāvājumiem, kurp doties un ko apmeklēt ārpus skolas, tiesa gan, ne saistībā ar LKA.

*Prasmes

Teorētiskas zināšanas. Pilnīgi un galīgi. Gada sākumā gan kāds kaut ko murmulēja par praktiskām zināšanām arī, bet nekur, izņemot angļu valodu, es lielu praksi nemanīju. (Jā, arheoloģijā ir paredzēta lauka prakse gada beigās - izbrauciens uz pāris dienām, bet tas arī viss.)

Profesionālajā dzīvē noteikti noder, ja vēlies būt kultūras pētnieks - ir sajūta, ka tieši šādam mērķim tiec "audzēts" LKA solā. Bet, man personīgi kaut ko pētīt zinātniski teorētiskā līmenī ir absolūti nesaistoši. Faktiski, studiju programmas aprakstā ir rakstīts, ka pēc studiju pabeigšanas vari darboties kultūras jomā visos lauciņos - pētīt, radīt, organizēt - kultūras namos, organizācijās, uzņēmumos, biedrībās, kur tik var iedomāties, un man likās brīnišķīgi, ka pēc tam var strādāt kultūrā tik plaši, BET šis ir arī āķis. Pēc 4 gadu vispārīgām, teorētiskām studijām Tu nekas konkrēts neesi un nebūsi (vienīgi kultūras pētnieks), katrā ziņā ne bez papildu studēšanas. Tādus cilvēkus darbam nemeklē - kas derīgi jebkam... Meklē speciālistus, ar pieredzi, zinošus savā jomā. LKA nav ne drusciņas prakses, tā teikt - galva pilna gudrībām, bet rociņas drusku atrofējušās un prot tikai pildspalvu turēt.

Vispār ikdienā teorētiskās zināšanas noder tikai tad, ja esi ūberinteliģentā sarunu klubiņā, vai arī esi ieradis ar draugiem pie vīna glāzes diskutēt par kultūras X teorijas Y un Z pierādījumu koeficienta pierādāmības patiesumu caur mambo džambo dzejas pēdas ritmu.

Tā kā man bija daudzmaz skaidrs, ko es gribu no dzīves un kādā konkrētā jomā gribu darboties, es nolēmu netērēt 4 gadus savas dzīves bezjēgā, sabiedrībā, kas it kā ir kultūras cilvēki, bet tos, kam kultūra ir sirdī, nevis smadzenēs, īsti nesaprot.

*Iespējas

Kā jau rakstīju, prakses īsti nav, izņemot jauno arheologu lauka praksi uz pāris dienām gada beigās. Pieļauju, ka aktieros un dejotājos studējošajiem prakses ir vairāk, viņi taču visu laiku to vien dara, kā spēlē un dejo. Cerams.

Apmaiņas programmas ir pieejamas. Visi tiek aicināti doties Erasmusā, bet izvērtē pats - doties vai nē, jo ārzemēs nevar apgūt to pašu vielu, kas tiktu apgūta gada laikā te (māca pilnīgi ko citu), tāpēc pēc atgriešanās ir grūti, to man teica daudzi.

*Studiju vide

Akadēmiskais godīgums tiek uzsvērts priekšā un arī otrā pusē, tomēr no daudziem izskanēja aizdomas, ka iestājpārbaudījumos daļa studentu tiek uzņemta arī kontaktu vai kādas pazīšanās LKA dēļ. Kursabiedri - kā jau kursabiedri. Katrs kurss ir citādāks, bet īstas kopības sajūtas nav Katrs savā stūrī, ja izveidojas kāda maza kompānija - super, bet lielākoties katrs par sevi. Daļa lekciju notiek vairākiem kursiem kopā, bet tur tāpat nenotiek nekāda liela čupošanās kursu starpā. Kopumā jūtamā attieksme pret mācībām - domāju, līdzīga kā visur. Tie, kam interesē, tie dara, tie, kam ne - cenšas, cik ilgi var un tad pieņem liktenīgo lēmumu. Bet jāsaka, ka LKA sabiedrība kopumā rada snobiskuma iespaidu. (boldā, lai Tu zinātu, uz ko Tu paraksties - iespēja justies labi iekš LKA ir, vai nu, ja esi tāds pats snobs un augstās sausās kultūras cienītājs kā pārējie, vai arī esi maza, pelēka pele, kura dzīvo pati par sevi un kaut kā skrubinās cauri tam sausajam sieram ar kaut kādu ļoti svarīgu pašmērķi)... Tā, it kā būtu savācies viss kultūras krējums un tu, tāda rozīne, sacerējusies uz foršu, radošu atmosfēru, uz brīnišķīgiem, atvērtiem cilvēkiem ar putniem galvā, miljons radošām idejām, smiekliem - vienkārši aplauzies. Aizej uz skolu ar platu smaidu, saviem zaļajiem (vai citas košas krāsas) matiem, ar savu dzīvo un krāsaino kultūras uztveri un sajūtu, ka visi kultūras cilvēki ir kā viens kustīgs, krāsains, sirds pilns veselums - un aplauzies. Jo tur tā nav.

*Uzlabojumi

Es pat nezinu, ko varētu uzlabot, ja vide, kas izveidojusies, ir tāda, kāda tā ir. Es devos tālāk uz Kultūras Koledžu. Un tagad esmu laimīga, jo esmu tieši tādā skaļā, krāsainā, dzīvīgā, smieklu pilnā un traku ideju pārpilnā vidē, kādu vēlējos. Vidē, kurā varu izpaust visu savu radošumu, kurā esmu viens vesels gan ar kursu, gan visiem citiem kursiem un caur milzīgu devu praktisku darbību topu par speciālistu savā jomā un izbaudu desmitiem darba piedāvājumu, kas līst pār manu kvalitatīvo galviņu un rociņām jau pirmajā studiju gadā.

Mans vienīgais ieteikums Kultūras Akadēmijai, ja kāds no viņiem šo lasa, ir, ņemt piemēru no Kultūras Koledžas. Patiesi radošie tur jūtas kā mājās.

*Sajūtas

Domāju, ka no manas garās izpausmes ir skaidrs, ka programma nebūt nebija tāda, kā gaidīju, un es tajā nebūtu stājusies, ja zinātu, kā būs. Man likās, ka pat atsevišķas folkloras lekcijas var būt interesantākas - par baltu zīmju slēpto nozīmi, piemēram. Tas taču arī ir apspriežams, bet, redz, nē.

Gaidīju pavisam citu atmosfēru no pašas Akadēmijas, ne tikai kursā un lekcijās. Sapratu, ka esmu pārāk krāsaina priekš šīs iestādes. Tur tikai saka, ka tiem radošajiem būs īstā vieta. Nē, iebāzīs kastītē un laistīs ar teoriju, līdz izaugs kaut kas, kam vajadzēja izaugt par ko pilnīgi citu (daudz radošāku un labāku).

*Ieteikums studētgribētājiem

Dodies turp tikai tad, ja esi pilnīgi pārliecināts, ka to pašu nevari apgūt pašmācības ceļā vai radošākā, praktiskākā gaisotnē.

Dodies, ja esi gatavs pusgadu klausīties vienmuļās, teorijas pārpilnās lekcijās, no kurām pilnīgi viss (60cm augsta papīra kaudze plus obligātās literatūras padsmit grāmatas) ir jāiezubra uz janvāra sesiju, ja gribi tikt līdz nākamajam semestrim.

Dodies turp, ja esi pārliecināts, ka gribi augsto kultūru un mistisku, iedomātu kultūras sabiedrības krējumu, kurā tad nu atrasties.

Dodies, ja gribi būt kultūras vidē, bet būt melnais/pelēkais/drusku tonētais strādnieciņš un pētnieks, nevis lielu, krāsainu spārnu īpašnieks.

Es savam radošumam tur neatradu vietu. Bet varbūt Tu atradīsi. Galu galā, šīs ir tikai manas sajūtas un izvēle ir Tava.

Par autoru

(Seg)vārds

cilvēks ar krāsainiem pēdu nospiedumiem

Par autoru

Motivācija iestāties programmā: 

Šķita cool, ka pēc 4 gadiem vari strādāt kultūras jomā bezmaz jebkurā novirzienā, jo sākumā nebija īsti skaidrs, ar kādu tieši darbību gribu sevi īstenot dzīvē. Kā arī interesēja baltu zīmes, tautasdziesmas un folklora - to mītiskā, netveramā un pat ezoteriskā puse. (bet augstskolā ar tādiem pesteļiem acīmredzami neņemas).

Tālākās gaitas:

Devos uz Kultūras Koledžu, kur jūtos makten labi. Tā kā nodarbojos ar mūziku un mākslu, nolēmu, ka to apvienot būs vislabāk tieši kādā no Koledžas studiju programmām, un man izrādījās taisnība. Un es tagad esmu starp brīnišķīgiem cilvēkiem, kuri ir tieši tikpat mazliet ķerti kā es.

Ir sajūta, ka esmu savā vietā. Esmu arī pieprasīta darba tirgū. Un daru to, ko mīlu.

Studenta statuss LKA:

Budžetniece, stipendiāte, centīga, vidējā atzīme kaut kur ap 9, jo ir manā dabā visu izdarīt, kā nākas un es neparko nestudētu par maksu - principa pēc. (un arī brīvības no studiju kredītiem dēļ). Bet, ziniet, labas sekmes un panākumi neko nenozīmē, ja neredzi jēgu tam, ko studē vai dari.