Vērtējums

Par studijām

Augstākās izglītības iestāde

Erasmus University Rotterdam

Fakultāte

Rotterdam School of Management

Studiju programma

International Business Administration

Studiju periods

2013-2015

Atsauksme

Kursi - ir labi, nav baigi grūti, var neapmeklēt un vienkārši samācīties. Bet neko nezinot izbraukt cauri ir nereāli. Viss ir tiešām bizness, mazāk ekonomika vai finanses - kas nozīmē, ka ir daudz "soft" priekšmeti.

Mācībspēki - ļoti zinoši. Bet man lekcijā bija 440 cilvēki, tāpēc nav baigi personīgā attieksme.

Materiāli - super-labi. Izmantoju visas datubāzes un gandrīz visam ir pieeja. Vēlētos, lai varētu izmantot kaut daļu pēc universitātes beigšanas.

Studiju nodrošinājums - super-labi

Ārpusstudiju aktivitātes - ir ļoti daudz dažādu asociāciju, bet ne vienmēr ir viegli tajās tikt. Noteikti iesaku mēģināt, un tad jau būs ļoti labi rezultāti un zināšanas!

Prasmes - biznesa soft skills prasmes. Ķip noder, bet nav tā, ka to nevar iegūt bez izglītības. Eiropas biznesa skolās principā ir krietni teorētiskāki kursi.

Iespējas - izcilas apmaiņas programmas uz labākajām pasaules biznesa skolām. Praksi var dabūt, bet pašam ir jāiet, jāmauc un jāstāsta, cik tu esi lielisks un ka tāpēc tev nevajag zināt Holandiešu valodu. Daudzi atrod darbu uz vietas. Bet arī tas nav super-viegli.

Studiju vide - ir labi. Studiju biedri ir godīgi un čakli, bet biznesīgi, kas nozīmē, ka nav labākie sarunu biedri

Uzlabojumi - varētu mazākas klases un plašāku cilvēku loku, arī praktiskāk.

Sajūtas - vidējais līmenis bija zemāks kā gaidīju (man vienkārši bija augstas ekspektācijas), un es noteikti būtu stājies. Galvenais jautājums ir par došanos uz ārzemēm.

Ieteikums - ja vēlies labu biznesa skolu Eiropā, esi komunikabls un spēj iedzīvoties. tad RSM skan pēc laba varianta.  Bet pārvākšanās un iedzīvošanās var būt grūta!

Apakšā vēstule, ko rakstīju, salīdzinot RSM un SSE Riga (bakalaura laikā). Maģistra laikā iestājos divās valdēs darbā, kā arī biju sociāli aktīvāks. Dzīve ļoti, ļoti spēcīgi uzlabojās! Noteikti patika visa dzīve tur beigu galā!
_____________

Sveiks lasītāj,

Es varu tev pirmkārt pastāstīt par galvenajiem apsvērumiem, kas man bija.
1) Es gribēju redzēt, kāda ir pasaule.
Sanāca lauzt ļoti daudz stereotipus par rietumeiropu, cilvēkiem un vispār – par to, kā ir dzīvot ārpus sava burbuļa. Man tas ir bijis patiesi noderīgi – varbūt, gan ne tik jautri un dzīves piesātināti, kā dzīvojoties ar savējiem foršiem ļaudīm.

Pasauli teorētiski var iepazīt arī maģistrā.

2) Es zināju, ka es gribu kaut kad būt spējīgs darboties starptautiskā biznesa vidē.

Zviedri ir mazliet starptautiski, RSM ir patiešām starptautiski. Tas ir tiesa. Man ir draugi vai paziņas (vairāk otrais) visvisādās pasaules malās (un, ar kādiem 30, ja es aizbrauktu uz viņu malu, man būtu interese satikties). Biznesu ar šīm vietām arī attiecīgi būtu vairāk iespēju uzsākt.

Savukārt, ja tu vairāk plāno strādāt uzņēmumā, tad tur nav tik liela starpība.

Pasaule kļūst mazāka.  Paši cilvēki, gan nav ūberinteresanti. Lai gan ir kādi 10 cilvēki ar kuriem es jūtu draudzību, un kas ir ļoti forši.

Maģistrā braucot tik ļoti tomēr neiepazīs tos cilvēkus.

 

3) Es gribēju labāko izglītību, kādu varu dabūt.

Prestižāk RSM, zināšanas ir līdzīgā līmenī.
Pēc topiem RSM ir labāka par Zviedriem. Maģistri, gan galvenokārt tiek vērtēti. Šeit tev tad arī visdrīzāk ir jārēķinās arī ar to, ka tu ņem maģistru uzreiz pēc tam. Tas ir ļoti loģisks solis šeit. NL bez maģistra nav viegli ar darbu. Un iestāties maģistrā ir kā atņemt bērnam konfekti.

Bakaulara kvalitāte ir principā tāda pati. Specifika ir tā, ka vairāk var plānot savu laiku. Ir maz lekciju un teorētiski daudz pašmācības.... Zviedros tev būtu jābūt lekcijās.

Apmaiņā no RSM tu vari aizbraukt uz top pasaules biznesa skolām. Zviedros tik izcili nav.
Arī uz maģistru tikt krutā skolā ir vieglāk no RSM.

4) Es gribēju dzīvot patstāvīgi.

To arī es noteikti esmu sasniedzis. Izvākties no vecāku mājas ir noderīgi.

Ja Latvijā dzīvos atsevišķi, tad šis arguments paliek mēreni vārgs.

 

Par lietām, kas atsauc šaubas.

1)Draugi un visi cilvēki, kas ir palikuši LV.

Jā, attiecības mainās un tad,kad tev garastāvoklis nesās uz trakulībām, tev nav iespēja satikt tieši to specifisko draugu, kas tev palīdzēs.

Ir brīži, kad homesickness ir paliels.

2)Dzīves pliekanums šeit ir lielāks. Tā kā tu Latvijā savāc dažādas intereses, lietas, draugu bariņu utt. apkārt. Šeit viss sākās ar universitāti – tad tu meklē kaut kādas lietas. Ļoti grūti arī ir izrauties no tā, ka tu ieaudz visā universitātes dzīvē (tur ietilpst arī visādi societies)

3) Atgriešanās Latvijā un karjeras iespējas Latvijā un pasaulē. Nezinu, kā tas precīzi ir.

Pēc maģistra šeit tu noteikti atradīsi labi apmaksātu (ap 2000-3000 euro mēnesī sākumā) darbu.

Pēc tam varēsi meklēt visādus starptautiskus darbus – karjeru, darbojoties, var izveidot.

Pēc šejienes stragls ir mazliet lielāks, lai strādātu Latvijā. Zviedru cilvēkiem pakaļ skrien.

No otras puses – sākot parādīties tendence, ka vēlas cilvēkus ar starptautisku pieredzi.

 

Man jāsaka, ka nevienā brīdī es nenožēloju, ka es būtu atbraucis uz šejieni. Ir brīži, kad es saprotu, ka konkrētās lietas būtu labākas Latvijā, bet tik un tā.

Ja man nebūtu iespējas pabeigt 2 gados (to es nopietni domāju darīt) vai ņemt apmaiņu uz kādu no krutajām skolām un man Zviedri piedāvātu iet uz otro gadu uz turieni – es tiešām domātu. Visdrīzāk atteiktos, bet ļoti domātu.

Jebkurā gadījumā – ja man tagad būtu vēlreiz jāpieņem identisks lēmums, es brauktu. Citādāk es nezinātu ko es palaižu garām (ne tikai labo).

Šeit es esmu mazliet virs nulles šobrīd. Paņemt kaut kādu projekta vadīšanu, vai darboties ar sociālajiem tīkliem kādā uzņēmumā  - tas šeit ir principā nereāli. (Un, jā, Latvijā man likās, ka NL nebūs jau tik traki – galvenais ir močīt.) Nevienam tu neinteresē. Tu kļūsti pašpietiekamāks.

Svarīgi ir tas, kā tu attiecies pret dzīvi. Ja tu gribi sevi izaicināt – brauc šu. Ja tu gribi vairāk priekpilnus brīžus – paliec Latvijā. Ja tu esi stipra cīnītāja, un vienmēr esi noskaņota uz ko jaunu un uz darbošanos – brauc šurp. Ja tu esi stipra cīnītāja, kad tev apkārt ir iedvesmojoši cilvēki, kas tev piedāvā iespējas – paliec LV. Ja tu pieķer sevi stagnējam (sēžot mājās, lai gan negribās, tāpēc, ka nav piedāvājumu) – NEBRAUC UZ ŠEJIENI.

Ir grūtāk. Nav tik fun. (vismaz sākumā, un līdz brīdim, kad tu sāc nonākt random situācijās šeit – nu man jau pat ir stāsti).

Bet tas norūda. Es esmu audzis.

Par autoru

(Seg)vārds

Gustavs

Par autoru

Pārvācos uz Nīderlandi, lai izjustu pasauli.
Biju viens no centīgākajiem studentiem Latvijā. Padevās matemātika un mācīties.

Tāpēc arī bakalauru pabeidzu 2 gadu, nevis 3 vietā.

Šobrīd esmu ieguvis tajā pašā universitātē arī maģistru, un esmu atgriezies, lai uzsāktu savu uzņēmumu.

Par studijām maksāja mana ģimene.