Vērtējums

Par studijām

Augstākās izglītības iestāde

Latvijas Universitāte (LU)

Fakultāte

Fizikas un matemātikas fakultāte

Studiju programma

Matemātiķis statistiķis

Studiju periods

2012-2017

Atsauksme

Kā es nokļuvu šai programmā?

Katrs no mums ir piedzimis un uzaudzis ar dažādu dzīves uztveri, un tas rezultējas ar dažādiem talantiem - kāds ir labs dziedātājs, cits ir publiskās runas makslinieks, vēl kāds ir nākošais Mārtiņš Rītiņš, noteikti daudziem pie sirds iet sports. Es biju tāds, kam lieliski padevās matemātika, atšķirībā no visa iepriekšminētā. Tā nu šķita loģiski iet studēt skaitļus un datus.

Zināms, ka Fizikas un matemātikas fakultātē paralēli tiek organizēts bakalaura kurss "Matemātika", bet zem Ķīmijas fakultātes atrodas vēl viens profesionālais bakalaurs "Dabaszinātņu skolotājs" ar apakšprogrammu "Matemātikas skolotājs". Lai arī sapņoju kļūt par skolotāju, kas savu matemātikas prasmi iemācīs citiem, es uz otro programmu negāju dēļ tā viena iemesla, ka neatradu viņu FMF piedāvājumā un uzskatīju par izmirušu. Savukārt tā saucamos "matbakus" neņēmu, jo nešķita, ka tur iemācīs ko tādu, ko neiemācīs statistiķos.

Citur Latvijā (ārzemes nepētīju, jo jutos piesaistīts LV) arī varēja studēt kaut ko pa matemātikas līniju, bet, būsim godīgi, kas ir Liepāja un Daugavpils salīdzinot ar tradīcijām bagātajiem fizmatiem.

Studēt ierados gribošs, apņēmības pilns un ar cerību, ka motivācija nezudīs, pasniedzēji sapratīs un panāks pretī un viss notiks kā pie pieaugušajiem. Kā tas atbilda manām ekspektācijām?

Kursi - vispārīgā shēma

Kursu plānojums ir aprakstāms sekojoši - pirmie divi gadi ir matemātisko zināšanu pamati, bet es nerunāju par vidusskolas trigonometriskajiem vienādojumiem un prizmu sānu virsmas laukumiem. Šeit pamati skaitās matemātiskā analīze, lineārā algebra, matemātiskā loģika, analītiskā ģeometrija, diferenciālvienādojumi, varbūtību teorija, matemātiskā statistika, un tā, galvenokārt, ir pilnīgi jauna informācija jaunajiem studentiem. Taču, ja sāp tie paši trigonometriskie vienādojumi un citas pamatzināšanas, mūsdienās pirmajā semestrī var likt izlīdzinošo kursu, kurā visu atgādinās. Bet par šo pieredzi pastāstīt noteikti nemācēšu.

Pa krikumiem pirmajos gados un galvenokārt trešajā jau ir matemātikas un statistikas dažādie pielietojumi - ekonometrija, laikrindas, masu apkalpošanas modeļi, operāciju pētīšana, riska analīze. Ceturtais gads nāk ar profesionālo praksi pirmajā semestrī un bakalauru otrajā semestrī.

Kad es sāku studēt, programma vēl bija 2. līmeņa profesionālā, un tikai pēc mana otrā gada tika iegūts PBSP. Tas gan nāca ar nosacījumu, ka nu 20 kredītpunkti jāziedo vispārīgajiem priekšmetiem. Klāt jau esošajai programmēšanai un angļu valodai nāca klāt dažas nematemātiskas lietas, kuras, par laimi, personīgi nepieredzēju - filozofija, ekonomika, saskarsmes psiholoģija.

Iespējams, jau esat pazīstami ar kursu dalījumu A, B un C daļās. Ja nē, tad liriskā atkāpe - A daļa ir visi obligātie priekšmeti, B daļa ir obligātās izvēles priekšmeti (še tev pieci kursi, izvēlies trīs), C daļa ir vispārīgās izvēles priekšmeti (ej, kur tev deguns rāda. ņem kaut vai ajūrvēdas). Kāpēc tieši šis dalījums šeit ir tik būtisks? Jo PBSP "Matemātiķis statistiķis" ir tā dīvainība, ka īstas B daļas nav - viss, kam klāt ir informatīvajā sistēmā ir pielikts burtiņš B, tik un tā tev būs jāstudē.

Vienmēr aktuāla problēma studijās ir kursu dublēšanās, kaut arī šeit tas jau tiek risināts. Es 1. gadā pieredzēju kursu "Lineārā programmēšana" un 3. gadā kursu "Operāciju pētīšanā", kurā pastāstīja visu būtiskāko no šī kursa - bet neuztraucieties, priekšmets "Lineārā programmēšana" jau ir izņemts. Apbrīnojami, ka vismaz 5 dažādos gadījumos no jauna mācījos tā saucamo "mazāko kvadrātu metodi", kas īstenībā ir viens no procesu pētnieka lielākajiem ieročiem, bet, godīgi sakot, šo varēja atstāt kursā "Ekonometriskā analīze", kas principā ir labi apģērbts šīs metodes skaidrojums.

Visiem PBSP vajadzētu būt aktuālam jautājumam - kā tas noderēs praksē. Pēc tam, kad pusgadu prakses ietvaros biju saucies par datu analītiķi, varu teikt, ka tie nekad nebūs 100% no visa samācītā. Tiesa, īstas B daļas trūkums neļauj tev pašam mēģināt uzminēt, kuri no šiem procentiem ir lieki. Man, piemēram, ļoti noderēja jau minētā ekonometriskā analīze un laikrindas, savukārt izlašu apsekojumi un masu apkalpošanas metodes, kas man kā kursi šķita ļoti baudāmi, praksē īsti nenoderēju. Citiem kursabiedriem aina varbūt bija pretēja.

Jāuzsver pozitīvie jauninājumi, kurus es nepieredzēšu - speciāls kurss programmas R padziļinātai apguvei (statistikā šīs programmas zināšana ir prasīta mājasdarbu izpildei), kā arī C daļas kurss, kuru laikam sauc "praktiskā statistika" - visi, kam ir vēlme pirms nopietnajiem kursiem "varbūtību teorija" un "matemātiskā statistika" kaut ko jau mazliet uzzināt iepriekš un uzaudzēt sev pieradumu tas, šķiet, būs īstais kurss.

Mācībspēki

Protams, bija arī daži forši, par piemēru ņemami pasniedzēji. Bija tādi, kas bija stingri un cītīgi piekopa savus uzstādītos nosacījumus. Taču jāuzsver tie pasniedzēji, kas atstāja lielāko (un bieži vien negatīvāko) iespaidu.

Uzreiz jāizceļ, ka programmā raksturīga slikta tendence nelikt informāciju par kursu, mācību materiālus un novērtējumus tam paredzētajā e-studiju vietnē. Pa visu šo laiku es varētu uzskaitīt labi ja trīs pasniedzējus, kuri e-studijās kaut ko lika (ceru, ka tagad ir kaut kas uzlabojies). Daži to kompensēja ar materiālu sūtīšanu pa e-pastu, kaut arī reiz dzirdējām eksāmenā tādu izteicienu kā: "nu ja jau jums tik ļoti vajadzēja kādus materiālus, ko nosūtīt, kāpēc tad neprasījāt?"

as. prof. Jānis Smotrovs (analītiskā ģeometrija) - šis ir viens no tiem pasniedzējiem, kas jāizceļ pozitīvā nozīmē. Daudziem viņš paliks atmiņā kā vismīļākais pasniedzējs, un žēl, ka viņš bija tikai vienā pirmā semestra priekšmetā. Tiešām, ļoti laipns pasniedzējs. Dažreiz aizrunājas arī pēc nospraustajām lekciju beigām, bet vienmēr vai nu pa tēmu, vai izskaidro kādu ļoti lietderīgu matemātikas triku.

prof. Jānis Buls (loģika, algoritmi) - pēc pāris nedēļām likās, ka sliktāku pasniedzēju nesastapšu (maldījos). Profesors teicis, ka labs pasniedzējs var 45 minūtes norunāt bez apstājas un neko īsti nepateikt. No tā seko, ka šis ir izcils pasniedzējs, jo gandrīz katra lekcija pagāja gaudās par slinko un nevarīgo jaunatni, sarkastiskiem izteikumiem par mums kā matemātikas eliti un pašās beigās izteikto "pārējo atradīsiet konspektos manā mājaslapā". Interesantā kārta šie konspekti bija pat ļoti kvalitatīvi. Vēlāk studijās pasniedzējs jau sāk izrādīt savstarpējās cieņas pazīmes pret mums kā pieaugušiem cilvēkiem, un, kā atklājas, vērtēšanā speciāli nevienu negāž. Bet bieži vien prasās to teātri ierobežot.

doc. Viesturs Vēzis (programmēšana I,II) - Datorikas fakultātes piegādātais pasniedzējs, kurš šķietami nelabprāt pakļaujas pārmaiņām. Es programmēt pie viņa mācījos ar tā saucamo "vecmāmiņu" "Pascal", bet jauniešiem mūsdienās ir "Visual Basic", par ko katrs, kas kaut ko zina par programmēšanas valodām, smīkņā. Pirms gada Studentu padomes akadēmiskā virziena vadītājs sarīkoja semināru, kurā prezentēja valodas "Python" priekšrocības gan matemātiķu, gan statistiķu tālākajās karjerās. Pasniedzējs darīja zināmu, ka, viņaprāt, studenti nezina ko vēlas. Visādi citādi - programmēšanu iemāca, sistēma ir sakārtota un e-studijās viss ir dzīvs un zaļš, un, ja neskaita novecojušo programmu, pasniedzējam šad tad piemin smiešanos par saviem jokiem.

as. prof. Jānis Valeinis (varbūtību teorija, statistika, statistikas paketes) - pasniedzējs, kurš aizrautīgi stāsta teoriju un šķiet allaž pozitīvs. Bet ar to viss labais, ko gribētu par viņu un viņa realizēto kursu teikt, beidzas. Pasniedzējs ir ļoti atsities "Vācijas sistēmā" un allaž atgādinās par savām studijām Vācijā. Sistēma šāda - katru nedēļu uzdod čupiņu mājasdarbu un liek sagatavot uz nākamo praktisko nodarbību, kur nodarbības vadītāja aicina brīvprātīgos pie tāfeles izskaidrot uzdevumu (katram tas jāpiedzīvo vismaz divas vai trīs reizes). Skan jau normāli, ja neskaita to, ka praktiskajās nodarbībās, kas allaž beidzas vismaz ar 45 minūšu rezervi, mums kategoriski NEMĀCA kā risināt šos uzdevumus. Vācijā, redz, esot sagaidāms, ka studenti paši meklēs risinājumus pa malu malām un tādējādi iemācīsies risināt uzdevumus. Latvijā tas izpaužas tā, ka viens vai divi gudrie kaut ko izpilda un pārējais kurss no viņiem cienājas. Uzdevumi paši par sevi nemēdz aprakstīt standarta problēmas - statistikā tie prasīja vai nu rādīt savu programmētāja meistarību, vai meklēt internetā un grāmatās kādas stulbas teorēmas pierādījumu. Uzskatu, ka šāda sistēma laupa Latvijai statistikas speciālistus.

Vēl daži personīgie atgadījumi ar as. prof. Valeini. Kursa "statistikas programmpaketes" eksāmens bija sagatavot četrus apjomīgus projektiņus un personīgi aizstāvēt viņus pasniedzējam. Labā ziņa - dari to pārītī. Sliktā ziņa man - man pārī tika kursa... es nezinu, kā viņu nosaukt, jo rupjības šeit nedrīkst lietot, bet katrā ziņā viņš ir pretstats inteliģentam cilvēkam. Un tas bija trešais eksāmens trīs dienu laikā, un uz abiem pirmajiem arī vajadzēja labi papūlēties. Pēc otrā eksāmena un negulētās nakts tiek sataisīti trīs no četriem uzdevumiem un ir tāds "ai nu lai, kontroldarbā 8 bija, šo atzīmi samazināt nevajadzēja". Pārinieks atkal bija ieradies tukšām rokām un lūdza, vai nevaru atsūtīt viņam savu darbu izprintēšanai. Ja nesaprotat, kāpēc es viņam neuzticēju 2 uzdevumus, un pats atstāju 2 uzdevumus sev, tad tas ir tāpēc, ka viņš ir idiots. Ja nesaprotat, kāpēc es tad beigu beigās izdrukāju tos uzdevumus viņam, tad, ziniet, es arī nesaprotu, no kurienes man tā labestība šādā brīdī pamodās. Ienākam as. prof. Valeiņa kabinetā - pārinieks savu trijnieku paceļ uz četri, bet mani nolaiž uz septiņi un es vēl saņemu labu stāstu par to, kā Valeinis pats savos laikos visus darbus izpildīja uz 10.

doc. Nadežda Siņenko (ekonometrija, laikrindas) - ļoti jauks pasniedzējs, ar ko studentiem parasti ir labs kontakts, un arī man tas šķita pozitīvs aspekts. Taču viņas sarūpētā sistēma gandrīz ar garantiju sagādās jums stresu un depresiju. Redziet, kurss sastāv no divām daļām - lekcijas un laboratorijas darbiem. Laboratorijas darbus pildam datorklasē, divās grupās, pārnedēļās vai nepārnedēļās. Klasē izpildam, mājās jāsagatavo pārējie aprēķini, jāiemācās formuliņas un tad jāatnāk aizstāvēt. Vienkārši. Ja neskaita to, ka pasniedzēja tiek tikai tajos trešdienu vakaros, kuros viņa mums pasniedz nodarbības. Ar izlaboto darbu varam sagaidīt, kad viņa stundiņu pastāstīs otrai grupai ko un kā darīt, tad gaidām rindā.. pirmo cilvēku viņa ņem priekšā kādu pusstundu, apskatās formulas, atrod kaut ko kas nepatīk, liek uzrakstīt kaut ko, kas vispār netika prasīts, un tad aizsūta prom lai samācās vēlreiz uz nākamo reizi. Gandrīz viss kurss (varbūt pat viss) palika ar neaizstāvētiem darbiņiem sesijā, un tie bija jāaizpilda obligāti, lai cerētu uz sekmīgu kursa nolikšanu. Nav īpaši patīkami lielāko daļu sesijas veltīt šiem laboriem un tad auditorijā gaidīt vairākas stundas, lai tiktu pie izdevības aizstāvēt, kad dzirdi, kā pasniedzēja paziņo: "Ai, jūtos sagurisi, laikam šoreiz jābeidz ātrāk!"

Īpaši jāpiemin - as. prof. Jānis Cepītis (diferenciālvienādojumi, optimizācijas metodes). Īpaši jāpiemin tāpēc, ka ar kopējām pūlēm un viedokļa apkopošanu studentu pārstāvji panāca, ka šis pasniedzējs vairs šos kursus nepasniedz. Viņš stāstīja vielu tik bezkaislīgi, ka pat pašam pasniedzējam ik pa brīdim gribējās nosnausties. Viegli to izdarīt, ja viss kurss principā sastāv no tā, ka studenti izlasa kaut ko norādītajā grāmatā un pēc kārtas tāfeles priekšā atreferē to. Labi, ka beidzot arī viņa kolēģi saprata, ka ar šo pasniedzēju kurss ir tikpat efektīvs kā bez pasniedzēja vispār.

Studiju vide, sajūtas

Špikošana, norakstīšana - jā, tas viss šeit notika. Bija pasniedzēji, kas to iegrožoja, bija tādi, kas eksāmena laikā mēdza pastaigāties ārpus telpas un lai tik sākas tirgus! Atceros, sākumā biju tas viens paštaisnais jaunietis, kas bāra kursabiedrus par to, ka šie sūdzējās ka pasniedzējs oktobrī atsūta pirmo mājasdarbu: "Ko tad jūs esat atnākuši uz universitāti darīt?". Vēlāk gan pats biju viens no tiem, kas bez apkārtējo palīdzības šo kursu diez vai pabeigtu. Nezinu, kā būtu studējot humanitārajos, sociālajos vai vēl nez kur, bet bieži bija tā sajūta, ka bijām mēs pret pasniedzējiem.

Pie as. prof. Valeiņa minēju par vienu īpatnēju kursabiedru. Viņš, starp citu, bakalauru aizstāvēja uz 7. Vai pelnīti? Ļoti šaubos. Bet mazliet nomācoši apzināties, ka šīm četru gadu ciešanām pa haļavu var iziet cauri cilvēks, kurš nemāk ne A+B uzprogrammēt, ne arī zina, ko darīt ar negatīvu diskriminantu.

Un vai es studētu to pašu programmu, ja spētu atgriezties laikā? Šobrīd esmu stadijā, kurā ar gada aizkavēšanos rakstu bakalauru un nu jau ir sunim aste jāpārkāpj, bet pēc otrā gada domāju, vai stāties fiziķos. Tā kā bakalaurs bija viss, kas man bija palicis arī pēc iepriekšējā gada, fiziķos tik tiešām arī iestājos pagājušajā gadā. Un nu es varu salīdzināt - fiziku studējot ir e-studijas, ir cienīga attieksme no pasniedzējiem, ir lieliski kursabiedri. Taču pat tas nebūtu noteicošais, kāpēc es izvēlētos fiziķus - matemātika pa šo laiku zaudēja savu valdzinājumu manās acīs, kamēr patika pret fiziku tikai auga un aug vēl joprojām.

Šī tomēr ir vienīgā sava veida programma Latvijā, tāpēc tā ir nozīmīga tiem, kuriem nākotnē noteicošā šķiet matemātika un/vai statistika. Uzlabojumi notiek un notiks. Labprāt gribētu, lai rodas jauna pasniedzēju paaudze, kas labāk saprotas ar studentiem un padara studijas pievilcīgas arī trešajā gadā, bet to es pats nepanākšu. To es novēlu programmai, jo par spīti piedzīvotajiem negatīvajiem atgadījumiem, bija patīkami, kad pati programmas direktore martā pagāja man pretī un aicināja, lai es tomēr neaizmirstu par bakalauru un piekrita būt darba vadītāja.

Ieteikums studētgribētājiem

Tradicionālais ieteikums vienmēr būs gatavoties uz priekšu. Es augstākās matemātikas grāmatas sāku pētīt jau gadu iepriekš, bet arī šis brīdis tagad vēl nav par vēlu, lai sāktu interesēties. Septembrī, ļoti iespējams, jums viss jaunais liksies par daudz un kā gan jūs jelkad to spēsiet saprast, bet - jūs spēsiet! Jebkurā gadījumā, mazlietiņ sagatavošanās triecienu mazinās.

Esiet sīksti! Esiet gatavi iesaistīties studentu kustībā, paust viedokli (kaut vai anonīmu savam kursabiedram) par to, kas notiek. Bez studentu aktivitātes uzlabojumi nesekos. Studiju laiks ir lieliska iespēja vairs nebūt kautrīgajam latvietim un sākt cīnīties par to, kas nozīmīgs sev un saviem līdzbiedriem.

Par autoru

(Seg)vārds

Akmens

Par autoru