Vērtējums

Par studijām

Augstākās izglītības iestāde

Latvijas Universitāte (LU)

Fakultāte

Sociālo zinātņu fakultāte

Studiju programma

Komunikācijas zinātne

Studiju periods

2013-2016

Atsauksme

Studiju programma kopumā bija ļoti interesanta. Es ieguvu vērtīgas zināšanas un pieredzi gan jomā, ar ko biju izvēlējusies nodarboties turpmāk (žurnālistika), gan ieskatījos arī citās komunikācijas zinātnes nozarēs, piemēram, reklāmā un sabiedriskajās attiecībās. Par spīti tam, ka šī ir akadēmiska programma, bija ļoti daudz praktisku uzdevumu, īpaši 3. kursā, kas precīzi simulēja darbu nozarē. Domāju ne tikai man, bet lielai daļai studentu tas bija ļoti svarīgi. Galvenokārt ieteiktu šo studiju programmu tiem, kuriem ir skaidri mērķi karjerā, jo ļoti bieži darba devējiem ir skeptiska attieksme pret šo programmu. Par to arī nebrīnos, jo līdztekus spēcīgajiem studentiem cauri trim studiju gadiem izslīdēja arī tie, kuriem svarīgs bija tikai diploms.

Nodarbību plānojumu trīs studiju gados vērtēju kā ērtu. Nejutos noslogota, kā arī zinu, ka daļa studentu spēja mācības apvienot arī ar darbu. Īpaši viegli tas bija 3. kursā, kad studentiem savu grafiku bija iespējams plānot pašiem. Pārsvarā studiju kursi bija noderīgi un vērtīgi, iespējams, citam kaut kas interesēja vairāk, citam - mazāk, tomēr tie visi bija saistīti ar komunikācijas zinātni un atbilda aprakstam. Pirmajos gados bija ļoti daudz akadēmisko kursu un teorijas, taču šie kursi bija vērtīgi un deva padziļinātu izpratni par komunikāciju un komunikācijas lomu un nozīmi sabiedrībā un globālā kontekstā. Vēlāk - otrajā un trešajā kursā - bija daudz vairāk praktisku uzdevumu. Bijām sadalīti nozarēs, attiecīgi žurnālisti devās uz preses konferencēm, intervēja amatpersonas, veidoja savus audiovizuālos un teksta materiālus. Es, piemēram, vienu no saviem studiju materiāliem varēju publicēt medijos, tāpēc varu teikt, ka iespējas, ko programma sniedza, bija ļoti plašas. Trešajā kursā jutām, ka kursi mazliet pārklājas un slodze ir neadekvāti liela, taču sarunās ar jaunākajiem studentiem esmu sapratusi, ka tas šobrīd jau ir mainīts.

Šobrīd, strādājot nozarē, man noder gan studiju gaitā iegūtās teorētiskās, gan praktiskās zināšanas. Īpaši vēlos uzsvērt praktiskās zināšanas – šo faktu jo īpaši novērtēja darba devējs. Runājot par teorētiskajām zināšanām, ne visas izmantoju, tomēr tās ļoti vairojušas manu izpratni par procesiem un to nozīmi nozarē.

Mācībspēki šajā programmā bija ļoti zinoši, visi – profesionāļi savā nozarē. Nodarbības pārsvarā bija pārdomātas, interesantas, taču jārēķinās, ka pasniedzēju attieksme gan pret pārbaudes darbiem, gan nodarbību apmeklējumu ir ļoti individuāla – vieniem prasības ir ļoti stingras, citi turpretī pret studentiem saudzīgi. Studiju laikā nesaskāros ar negodīgu attieksmi pret studentiem, pasniedzēji uz lekcijām nāca laikus, taču diezgan bieži nācās ilgi gaidīt pārbaudes darbu atzīmes. Par to mēdza izcelties konflikti, jo pasniedzēju attieksme pret mūsu termiņiem pretēji savam darbam bija ļoti stingra. Jāatzīmē, ka pasniedzēji studiju nobeigumā un pēc studijām kļuva par lielāko palīgu, uzsākot darba gaitas nozarē - daudziem tieši viņi palīdzēja iekārtoties šī brīža darba vietās. Lielākā daļa studiju gaitā bija ļoti atsaucīgi – citi draudzīgāki, citi atturīgāki, bet ne reizi nesaskāros ar negatīvu attieksmi.

Runājot par studiju materiāliem, ar to bieži vien bija problēmas. Ne visi pasniedzēji aktīvi izmantoja Latvijas Universitātes e-studiju vidi, kas bija liels traucēklis, jo materiālus nācās meklēt dažādos avotos. Atsevišķos studiju kursos bija jālasa viena konkrēta grāmata, kuru pilsētas bibliotēkās nebija tik daudz, cik studentu mūsu kursā. Tad daudziem nācās iegādāties to pašiem, jo arguments, ka tā nav pieejama, nebija pietiekami pamatots. Tāpēc studentiem šajā programmā jārēķinās ar to, ka nepārtraukti jāseko visam līdzi, lai pēkšņi nepaliktu bez informācijas. Taču jāatzīmē, ka bakalaura darba rakstīšanas laikā, kas studiju procesā bija pats satraucošākais laiks, ne reizi nesaskāros ar problēmu iegūt sev nepieciešamo literatūru. LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkai ir ērts darba laiks un plašs akadēmiskās literatūras klāsts, bet, ja nav iespēja doties uz fakultāti, Universitāte piedāvā vienmēr no mājām pieejamus e-resursus gan latviešu, gan citās valodās.

LU Sociālo zinātņu fakultāte ir viena no jaunākajām LU fakultātēm, tāpēc studiju gaitā varējām baudīt ļoti modernas, gaišas un ērtas studiju telpas. Datori vienmēr bija pieejami, jo pārsvarā studenti izvēlējās nākt ar saviem personīgajiem datoriem, internets bija ātrs un viegli pieejams; varbūt prasījās vairāk skeneru un printeru, īpaši ļoti intensīvajā studiju noslēguma laikā.

Es pati īpaši neiesaistījos ārpusstudiju aktivitātēs, tāpēc man ir grūti komentēt to pieejamību. Cik esmu par to interesējusies, iespējas ir daudz un dažādas, jo īpaši kultūras un sporta jomās. LU Sociālo zinātņu fakultātē ir aktīva studentu pašpārvalde, kas bieži rīko dažādus kultūras pasākumus – koncertus un balles -, aktīvi iesaistot arī citus studentus. Bija iespēja piedalīties arī labdarības akcijās, piemēram, asins donoru dienā vai braucienā uz pansionātu vai dzīvnieku patversmi.

Studiju vide bija ļoti draudzīga, tomēr jāsaka, ka ne visu studentu attieksme pret šo programmu bija vienlīdz nopietna. Bija jūtams, ka vairumam, nākot uz šo programmu, nav skaidra mērķa; dažiem arguments bija – man vienkārši nepadodas matemātika. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka no 250 studentiem pirmajā studiju dienā absolventu bija vien mazliet virs 100. Kopumā bijām diezgan draudzīgs kurss, bieži dalījāmies cits ar citu ar studiju materiāliem. Lielākā konkurence bija starp studentiem, kuri cīnījās par vietu budžetā, jo budžeta vietu šajā studiju programmā ir ļoti maz. Tā kā bijām ļoti liels kurss – vairāk nekā 100 studentu – nekad netika veidots kopīgs kursa pasākums, taču pasākumus rīkoja grupas, kurās tikām sadalīti gada sākumā. Gribu arī piebilst, ka studiju gaitā ļoti svarīgi ir iegūt labus un uzticamus draugus ar līdzīgām interesēm, jo kursos ir ļoti daudz grupu vai pāru darbu. Šajos darbos nozīmīgi sadarboties ar cilvēkiem, kuriem uzticies par visiem simts. Tieši studiju biedri ir tie, kuri palīdz tikt cauri grūtākajiem studiju periodiem, piemēram, kursa darba vai bakalaura darba rakstīšanas laikam. Vairākos brīžos gan es biju cilvēks, kurš motivēja kursa biedrus turpināt iesākto,  gan viņi motivēja mani turpināt studiju gaitas. Studiju gaitā ieguvu draugus, kurus noteikti saukšu par draugiem visu atlikušo mūžu. Mūsu kursā bija vien daži starpgadījumi ar akadēmisko negodīgumu, taču kopumā jāsaka, ka cīnījāmies par saviem bakalaura grādiem godam.

Šī studiju programma nemitīgi tiek uzlabota, tāpēc daudzas nianses kopš manas absolvēšanas jau šobrīd ir mainījušās. Man patīk, ka ik gadu studiju kursi tiek papildināti ar aktuāliem tematiem. Kā piemēru varu minēt komunikāciju digitālajā vidē – ik gadu tā tiek atjaunota ar aktuālākajām tendencēm. Runājot par to, ko es gribētu uzlabot -, man būtu gribējies nedaudz plašākas izvēles iespējas C daļas kursos. Man personīgi nebija iespējams iziet kursus ārpus Sociālo zinātņu fakultātes, jo kursi vienkārši pārklājās.

Pēc vidusskolas man nebija īpaši lielas izpratnes par to, kā norit mācības augstskolā, tāpēc nezināju, ko no programmas gaidīt. Taču, ja man būtu jāstājas šajā programmā vēlreiz, es to, visticamāk, darītu. Tikai šoreiz daudz labāk jau zinātu, kā studiju kursos piedāvātās zināšanas labāk izmantot savā labā. Studiju procesā iesaku katrā kursā iedziļināties, bet paņemt no tā to, kas pašam šķiet vissvarīgākais. Ne vienmēr tas gan sakritīs ar to, kas svarīgs šķiet pasniedzējam.

Par autoru

(Seg)vārds

Aija

Par autoru

Mana motivācija, stājoties programmā, bija kļūt par žurnālisti. Jāatzīst, ka vidusskolas beigās es īsti nezināju, ko tas nozīmē, bet to ļoti labi man ļāva saprast studiju laiks, par ko saku šai programmai paldies, jo izdarīto izvēli nenožēloju. Studijas mani norūdīja darbam, ko turpinu strādāt arī šodien. Es biju centīga studente, mana vidējā atzīme bija virs 8. Visus gadus biju budžeta grupā, un par šo vietu ļoti cīnījos, jo bija liela konkurence.