Vērtējums

Par studijām

Augstākās izglītības iestāde

Latvijas Universitāte (LU)

Fakultāte

Bioloģijas

Studiju programma

Bioloģija

Studiju periods

2012-2015

Atsauksme

Es personīgi iestājos bioloģijas fakultātē ar mērķi kļūt par lauka biologu (biologs-zinātnieks kas strādā lauka apstākļos, skraida pa mežiem, pļavām, purviem vai citām vietām. Atkarībā no tā, kur dzīvo tas, ko viņš pēta). Un šim mērķim es uzskatu, ka studiju programma ir samērā piemērota. Runājot tieši par zaļo (lauka) bioloģiju, programma gan šķiet vairāk piemērota cilvēkiem, kas ir dabas mīļotāji nevis zinātnieki. Kopējais mācību noskaņojums zaļo biologu vidū fakultātē šķiet vairāk vērsts uz dabas aizsardzību nekā zinātni.

Runājot par tīri praktisko studiju procesu sākumā-pirmajā gadā- visi studenti mācās kopā vispārīgo bioloģiju, kur tiek apskatītas visas bioloģijas nozares neatkarīgi no tā, kāda veida biologs grasies būt . Pēc tam seko Kolkas prakse, kas ir viens no lieliskākajiem piedzīvojumiem katra biologa dzīvē, pēc kuras tad cilvēki parasti izlemj, vai vēlas būt lauka (zaļie) vai laboratorijā strādājošie (baltie) biologi. Tā kā pirmā gada laikā var sākt rasties sajūta, ka esi netīšām iemaldījies pie ķīmiķiem- nesatraucies, ar laiku Tev būs iespēja pašam noteikt tieši cik daudz ķīmijas zināšanu savā dzīvē Tu vēlies. Tāpat augu anatomijas laboratorijās var rasties sajūta, ka esi netīšām iekļuvis mākslas akadēmijā, jo jāzīmē ir nejēdzīgi daudz (es personīgi izbaudīju, bet zinu ka bija cilvēki, kas nebija sajūsmā).

Ļoti pozitīva lieta šķita dekanāta atsaucība studiju kursu plānošanā- nebija īpašu problēmu kādā gadā paņemt vairāk priekšmetu nekā paredzēts, lai citu gadu varētu paņemt mazāk.

Mācību atmosfēra kopumā (vismaz zaļo biologu vidū) starp pasniedzējiem un studentiem ir mazliet familiāra. Tad droši vien tāpēc, ka gan Kolkas gan Taurenes prakšu laikā sanāk pavadīt kopā visai daudz laika samērā nepiespiestā atmosfērā.

Ļoti aizraujoša mācību procesa daļa ir jau vairākkārt pieminētās vasaras prakses, kuru laikā studenti apgūst augus un dzīvniekus lauka apstākļos, dzīvojot uz vietas Kolkā un vēlāk  arī Taurenē. Pirmajā praksē mācības notiek vairāk ekskursiju veidā, bet otrajā praksē studentiem pašiem, balstoties uz iepriekš apgūtajām zināšanām, grupās ir jāizpēta kāda teritorija. Pasākums bieži vien izrādās ļoti saliedējošs gan studentu-studentu, gan studentu-pasniedzēju starpā. Jāapgūst ir samērā daudz, taču paliek arī daudz laika, lai gulšņātu pie jūras un dzertu alu vai ēstu saldējumu. Starp citu- iepriekš minētos ir iespējams arī apvienot. Noteikti labāk par bērnības vasaras nometnēm.

Arī semestra laikā zaļajiem biologiem ir samērā daudz izbraucienu dabā.

Mācību procesā ir jāapgūst daudzi termini, un daļa no pasniedzējiem, diemžēl, nav gana izdomas bagāti, lai tiešām pārbaudītu Tavas zināšanas, nevis vienkārši atprasītu faktus. Tas ir iemesls, kāpēc bioloģijas fakultātē akadēmiskais negodīgums plaukst un zeļ. Visai daudz ir iespējams norakstīt no telefoniem, ja ir tāda velme, un ir arī pasniedzēji, kas uz to piever acis.

Kopumā studentiem ir samērā augstas atzīmes (mana vidējā beidzot augstskolu bija 8), taču ja ir velme neko nedarīt, tad sekmīgi ir iespējams arī "izšļūkt". Es gan to neieteiktu darīt, jo vairums mācīto lietu ir tiešām interesantas. Gandrīz visi studenti ir budžetā, un parasti cilvēki izkrīt no budžeta tikai tad, ja viņiem ir mācību parādi.

Man, personīgi, visvairāk ir noderējušas zināšanas no lauku darbiem (praksēm), kā arī datu apstrādes prasmes (biometrija ir ļoti svarīga).

Par darba iespējām pēc studijām- uzsākot studijas rēķinājos ar to, ka man iespējams būs visu atlikušo mūžu jāpavada dzīvojot teltī un pārtiekot no rīsiem. Tomēr realitāte ir labāka. Kopumā biologiem ir pastāvīgais darbs kādā institūtā, muzejā vai citā ar nozari saistītā vietā, kur viņi strādā par ļoti zemām algām un praktiski neko nepelna, un papildus tam piedalās projektos, kuros atkal maksā visai labi (projekti parasti ir arī aizraujošākā biologa darba daļa).

Kā ļoti labu iemeslu, lai izvēlētos bioloģijas studijas (zaļajiem) varu minēt arī to, ka savus pētījumus ir iespējams plānot pašiem, izvēlēties, ko tieši vēlies pētīt (kas mēdz būt sarežģīti nozarēs, kur pētījumam nepieciešama dārga aparatūra vai reaģenti, kā piemēram, fizikā).

Par autoru

(Seg)vārds

Par autoru