Vērtējums

Par studijām

Augstākās izglītības iestāde

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU)

Fakultāte

Veterinārmedicīnas

Studiju programma

Veterinārmedicīna

Studiju periods

2008-2014

Atsauksme

Sākšu ar to, ka neesmu pats "svaigākais" absolvents. Studiju programma piedzīvojusi pārmaiņas, kas cerams tikai uzlabojušas izglītības kvalitāti. Līdz ar to arī lietas par ko rakstu var būt mainījušās.

VISPĀRĪGI:

Studijas ilgst 6 gadus un pilnīgā klātienē. Vecākos kursos cerējām, ka nodarbību grafiks kļūs mazāk blīvs – tā arī nesagaidījām. Bet viss ir izdarāms.

KURSI:

6 gadu laikā jāapgūst ļoti plašs mācību priekšmetu klāsts – sākot ar pamatlietām dzīvnieku anatomijā, latīņu valodā un citos priekšmetos, līdz zināšanām specifiskos medicīnas priekšmetos – ķirurģijā, patoloģijā, pārtikas higiēnā un arī likumdošanā.

Būtu bijis ļoti derīgi, ja priekšmeti būtu savstarpēji papildinoši, īpaši sākumposmā, kad tiek apgūtas anatomijas un fizioloģijas pamatlietas. Ja mācies par sirdi, tad visos saistītajos priekšmetos.

Šādas izmaiņas tika plānotas un ceru, ka nu jau ir ieviestas studiju programmas plānojumā.

Nodarbību plānojums blīvs. Jelgavā veterinārmedicīnas fakultāte ar vairākiem mācību ēku korpusiem, universitātes klīniku un kopmītnēm atrodas atsevišķi no citām LLU struktūrvienībām. Mums bija "sava republika".

Ērti bija lielāko studiju laiku, kad lielākā daļa mācību notika veterinārmedicīnas fakultātē. Vairāki apgūstamie studiju priekšmeti gan notika arī Jelgavas pilī un citu fakultāšu ēkās, kas atrodas Jelgavas centrā. Tad gan nācās 15 minūšu laikā nokļūt otrā pilsētas galā, kur ar kājām ejot vajadzēja 30 minūtes. Bet ar laiku pielāgojāmies, atradām veidus kā nokļūt ātrāk vai arī vienojāmies ar pasniedzējiem par nodarbības sākuma laika nobīdi.

MĀCĪBSPĒKI:

Mācībspēki kā jau visur – ļoti dažādi. Nosacīti varētu tos iedalīt vairākās grupās:

1) Labs, zinošs profesionālis savā jomā + talantīgs pasniedzējs. Šis noteikti bija labākais salikums. Kad pasniedzējs orientējas savā jomā, ir kompetents un vēl labi māk savas zināšanas pasniegt studentiem. Informācija bija labi uztverama un interesanti kļuva pat tie priekšmeti, kam būtu jāsagādā grūtības vai kas nebija ļoti saistoši pēc būtības.

2) Labs, zinošs profesionālis savā jomā, bet trūkst talanta pedagoģijā. Ar šo jau gāja grūtāk, jo svarīgi priekšmeti, kas varētu būt arī interesanti brīžiem kļuva mokoši un grūti uztverami. Taču, ja pasniedzējs apzinājās šo savu nepilnību, bet bija pretimnākošs un labi sapratās ar studentiem, tad arī ar šiem priekšmetiem varēja tīri labi tikt galā.

3)Sliktākais variants – neinteresants vai grūts priekšmets, neieinteresēts pasniedzējs un līdz ar to radās sajūta, ka arī ne pārāk zinošs pasniedzamajā jomā. Arī šādi pasniedzēji bija. Lasīja vienādu materiālu gadu no gada, pietrūka jaunākās informācijas par nozarē notiekošo un vēl papildus tam bija arī nosacīti neatsaucīgi un neieinteresēti saskarsmē ar studentiem. Bet kā jau minēju, ceru, ka daudz kas ir mainījies uz labo līdz ar jaunu mācībspēku ienākšanu fakultātē.

Darbu labošana, objektivitāte un lekciju vadīšanas stils katram pasniedzējam ļoti atšķirīgs, tā pat kā prasības. Viena prasība gan visiem bija vienojošā – nodarbību apmeklējums. Tas varēja ietekmēt gan gala vērtējumu, gan kolokviju vērtējumus, gan savstarpējās attiecības ar mācībspēku.

MATERIĀLI:

Katrs pasniedzējs priekšmeta ietvaros bija sagatavojis vairāk vai mazāk izsmeļošus materiālus. Lielākoties prezentāciju veidā, kas bija pieejamas katram studentam – tad nu varēja printēt, zīmēt līmēt vai darīt kā katram ērtāk.

Latviešu valodā literatūras ļoti maz. Ļoti daudz jālasa svešvalodās – gan drukātie materiāli gan internetā pieejamie informācijas avoti. Bet šāda veida informācijas netrūka.

Fakultātē ir arī sava bibliotēka, kas visu laiku tika papildināta ar jaunāko nozares literatūru. Vajadzēja tikai iet un meklēt.

Bija arī pasniedzēji, kas lekcijas lasīja mutiski un nācās visu pierakstīt ar roku. Un vēl eksāmenos, vēlams, atbildēt tuvu diktētajam.

STUDIJU NODROŠINĀJUMS:

Vienmēr var būt labāk, taču aprīkojums bija atbilstošs. Jāmin, ka līdz ar jaunās universitātes klīnikas atvēršanu jūtami auga arī studiju nodrošinājums ar tehnoloģijām. Mēs gan daudz no tā neredzējām, taču šobrīd studentiem ir pieejama moderna mācību vide un aprīkojums. Liels pluss.

ĀRPUSSTUDIJU AKTIVITĀTES:

Visiem LLU studentiem ir pieejams plašs klāsts ar dažādām aktivitātēm un kolektīviem kur iesaistīties brīvajā laikā. Ja vien ir vēlme. Ne tikai LLU ietvaros, bet arī Jelgavas pilsētā bija daudz iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.

Ārpusstudiju aktivitātes gan pozitīvā gan negatīvā ziņā ietekmēja mūsu "sava republika" – nošķirtība no pārējās LLU saimes.

Pozitīvi bija tas, ka bija gana liela un apzaļumota sava teritorija pie fakultātes un kopmītnēm. Varējām gan futbolu uzspēlēt, gan pasauļoties gan vienkārši labā laikā būt ārpus telpām nekur tālu nedodoties. Fakultātes studentu pašpārvalde rīkoja dažādus pasākumus.

Negatīvi bija tas, ka mazāk piedalījāmies universitātes un citu fakultāšu rīkotajos pasākumos. Iemesli tam dažādi – kas aizbildinājās ar laika trūkumu mācību noslodzes dēļ, kam neinteresēja, kam likās tālu, lai dotos uz kādu naksnīgu pasākumu centrā, kam slinkums. Nu viss atkarīgs no pašu vēlmēm.

PRASMES:

Studiju laikā tiek apgūtas gan prasmes, gan teorētiskās zināšanas, kas būs nepieciešamas uzsākot veterinārārsta darbu. Un nav nozīmes vai plāno strādāt ar mazajiem vai lielajiem dzīvniekiem vai kādā citā virzienā – jāmāk ir viss. Vēlāk, saprotot, kas vairāk interesē un ar ko plāno saistīt savu nākotni, katrs kaut kādā mērā izvēlas ko apgūt padziļināti, trenēties un izstudēt pašrocīgi smalkāk, un ko izpildīt studiju kursu prasību ietvaros un, iespējams, aizmirst.

Laikā, kad es studēju, tika vērsta uzmanība izvērtēt vai fakultātes absolventiem ir gana labas un spēcīgas t.s. "pirmās dienas prasmes". Arī šis jautājums, cerams, ir uzlabojies līdz ar pārmaiņām studiju programmā.

Bet atkal zināšanu un prasmju iegūšana atkarīga no katra paša entuziasma. Jo neaktīvi piedalīties nodarbībās un pēc tam kurnēt, ka kaut kas nav iemācīts vai apgūts nav īsti objektīvi. Tāpēc to sauc par "studēšanu" – tiek iedots pamats un norādīts virziens kurā meklēt. Studēt tālāk nākas pašam.

IESPĒJAS:

Prakšu iespējas bija ļoti daudz. Gan dažādas obligātās prakses tepat Latvijā, mācību priekšmetu ietvaros, gan iespējas doties Erasmums progrmmā. Tāpat arī apgūstot klīniskos mācību priekšmetus bija daudz izbraukumu uz fermām un ekskursijas, kas palīdzēja apgūt konkrēto tēmu.

STUDIJU VIDE:

Arī dzīve studiju vidē ļoti dažāda. Gan iemantoti draugi uz mūžu ar kuriem kopā ne viens vien puds sāls izēsts, gan diezgan saspīlētas attiecības kursā, kad runa iet par budžeta vietām un stipendijām.

Nozare Latvijā kopumā ir diezgan šaura, kam arī ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses. Pozitīvi – ļoti daudz pazīstamu kolēģu – vismaz sešu kursu studenti ,kas vienlaicīgi mācās fakultātē, jo draudzīgas attiecības bija gan ar saviem kursa biedriem, gan jaunāko un vecāko kursu studentiem, prakses vadītāji, pasniedzēji un visa šī sabiedrība kopā vien grozās tālākajās darba attiecībās.

Sliktā puse – dažreiz šķiet, ka nevar nošķaudīties, lai kāds to nepamanītu.

Attieksme pret mācībām – topošajiem studentiem ieteiktu neiespringt uz mācībām pārmērīgi. Citādi var pazaudēt 6 lieliskus studiju gadus sēžot tikai pie grāmatām un laboratorijās. Jā, ir daudz jādara, jāpaspēj un jāapgūst. Ja dara un domā līdzi, tad visu var pagūt un izdarīt. Gan uz "Krekliem"aiziet, gan paballēties, gan izgulēties, gan kādus podus nogāzt, gan nokārtot eksāmenus un visus pārbaudījumus. Tas viss ir neatkārtojama studiju sastāvdaļa.

UZLABOJUMI:

Jāuzlabo un jāmaina droši vien vēl būtu daudz, taču priecē, ka progress ir redzams un izaugsme ir mērķis, tas jau ir panākums.

SAJŪTAS:

Kopumā sajūtas labas. Neko no studiju programmas negaidīju – nebija ne jausmas kā būs. Bet izrādījās forši. Ja zinātu kā būs – vai ietu mācīties? Labi, ka nezināju - nobītos pirms laika. Sajūtu gamma gan atkarīga no laika perioda – brīdī, kad raksti 3 kursa darbus vienlaicīgi – gribas nolādēt visu to iestādi, kad nodod un dabū vērtējumu – pfff, nebija jau tik sarežģīti.

IETEIKUMI:

Ejiet, studējiet, interesanta studiju programma, kas ļauj pēc tam strādāt unikālā profesijā. Par darba trūkumu arī sūdzēties nevar. Pie tam ļoti plašas darba iespējas – vari būt ne tikai veterinārārsts prastais.

Nosacīti uzmanīties iesaku tiem, kam šķiet, ka jāstrādā ar pūkainiem mīlīgiem dzīvnieciņiem, tiem kam nepatīk darbs ar papīriem pie rakstāmgalda un tiem, kam šķiet, ka strādās ar dzīvniekiem un ar viņu saimniekiem (darbs ar cilvēkiem) tiks galā kāds cits. Jo skarbā realitāte ir tāda, ka saslimis dzīvnieks ne vienmēr ir pūkains, mīlīgs un smaržīgs. Veterinārārsta profesijā ir ļoti daudz dažādu aizpildāmu papīru, žurnālu un atskaišu – būs vien jāsēž arī pie rakstāmgalda. Un darbs ar dzīvnieku ir tikai daļa no uzdevuma - dažreiz vienkāršākā.

Par autoru

(Seg)vārds

Lanka

Par autoru

Iestājos veterinārmedicīnas fakultātē samērā netīšām. Gribēju mācīties Jelgavā un gribēju varēt atbildēt uz jautājumu "kas es būšu, kad pabeigšu fakultāti" un gribēju darīt ko interesantu. Studējot nemanāmi "saaugu"ar šo profesiju. Liekas laba izvēle.

Pēc studiju beigšanas strādāju par veterinārārsti veterinārajā klīnikā.

Students biju, manuprāt, veiksmīgs, bet tipisks - rakstu darbi tapa pēdējos brīžos, eksāmeniem mācījos kā sanāca. Visus semestrus biju budžeta grupā.