Vērtējums

Par studijām

Augstākās izglītības iestāde

Latvijas Universitāte (LU)

Fakultāte

Fizikas un Matemātikas

Studiju programma

Fizika

Studiju periods

2011-2016

Atsauksme

Par fiziku padziļināti sāku interesēties kādā skolas KD pārrakstīšanā. Skolotāja laboja manu darbu man klāt esot, kurā mums bija dažādi viedokļi par to vai spalvām ir blīvums. Sava viedokļa pamatošanai veidoju domu eksperimentu blīvuma izmērīšanai, kas manī radīja apmierinājuma sajūtu. Tālāk fizikā mācījos cītīgi interese auga arī par matemātiku, redzot tai pielietojumu, un arī par programmēšanu. Tā kā gribēju visu vēl, man patika skolas teksta uzdevumi un gribēju sev tādu arī profesiju, devos fizikas bakalaura studiju programmā. Ejot līdz galam (pat iestājoties un izstājoties no doktorantūras) ir uzkrājusies vērtīga pieredze par LU FMF fizikas studiju programmu.

Visi lekciju kursi tiek novadīti skaidrā latviešu valodā ar dažādām atveldzējošām atkāpēm no pasniedzēju puses (kaut arī daudziem pasniedzējiem krievu valoda ir dzimtā). Pasniedzēji ir ļoti atsaucīgi, lekcijas nereti varēja pārtraukt ar jautājumiem un viņi ļoti labi pārzināja to kursu, kas viņiem bija uzticēts. Tāpat lielākā daļa no kursiem tika novadīti pie tāfeles (diemžēl ir arī kursi no datorprezentācijām) un tos vienmēr noturēja godam atbilstoši KP apjomam, tos cītīgi apmeklēja visi studenti. Studentu skaits manuprāt bija labs (kādi 60 bak un 30 mag) un bieži lektori iegaumēja mūsu vārdus. Bija sajaukums starp neformālo Tu un formālo Jūs, kas man patika.

Lekciju kursus kopā sajūdza koherenti un pasniedzēji savstarpēji apmainījās ar idejām, viedokļiem, kas būtu iekļaujamas konkrētajā studiju kursā. Tas no vienas puses ir forši, jo parāda attiecīgo kursu lietderību, tomēr reizēm ar to pasniedzēji pārspīlē, izvairoties pieminēt dziļākus faktus. Manuprāt, lai raisītu zinātkāri, ir reizēm jāpiemin fakti vai jāveic izvedumi, kuri ir mazu soli tālāk no tā, kas ir iemācīts iepriekšējos kursos. Piemēram Umea universitātē (biju ERASMUS apmaiņas programmā) studenti paši ir atbildīgi par kompleksās analīzes apguvi, un to pirmo reizi ierauga fizikā. Tas manuprāt ir labs veids kā var rosināt interesi par matemātiku.

Kursi bija ļoti labi matemātikā un to apguvē ieguldīju daudz laika. To sadalījumā manuprāt neko nevajadzētu mainīt. Fizikas kursi savukārt kļuva pārāk vienkārši attiecīgajam studiju gadam. Piemēram klasiskai mehānikai un elektrodinamikai (esošajā līmenī) būtu jābūt 2. vai 3. bakalaura gadā, tāpat kvantu mehānikas matemātiskajai daļai būtu jābūt ātrāk. Astronomija bija manuprāt nevērtīgs kurss (faktu nobēršana), tā vietā es būtu labprāt redzējis astrofiziku, kāda tā bija Umea universitātē. Maģistros manuprāt akūti pietrūkst "condensed matter" teorijas kurss. Būtu arī vēlējies maģistra otro semestri izbrīvētu no A daļām, lai būtu vieglāk doties studēt ERASMUS apmaiņas programmā, apgūstot tādus interesantus kursus kā kvantu lauku teoriju, vispārīgo relativitāti

Izvēle starp specializētajiem kursiem bija liela un varēju izlasīt sev patīkamu komplektu ar kvalitatīviem teorijas kursiem. Tomēr šie kursi knapi turējās virs ūdens nepietiekamā studentu skaita dēļ. Iemesli kādēļ tos neņēma bija dažādi. Reizēm kursabiedri vēlējās dienu brīvu strādāšanai, jo CFI ir tālu no fakultātes! Tā paša iemesla dēļ izvēlējās kursus, kurus pasniedza CFI. Dažreiz kursabiedri nevēlējās ņemt teorijas kursu, jo tas būtu pārāk grūts. Tādēļ reiz vēloties konkrētu kursu (biju vienīgais, kas pieteicās) pievilināju bariņu no par gadu jaunāka kursa. Lai nu kā fizikas nodaļas vadība problēmu apzinās un atļāva reizēm kursu novadīt ar mazāku studentu skaitu un tagad arī vienmēr noturēs teorijas kursu katru otro gadu.

Visgrūtāk man gāja ar laboratorijas darbiem. No šiem kursiem katru semestri 4KP līdz maģistra beigām nevar tikt vaļā. Tajos tiek pavadīts visvairāk laika - gatavojoties, mērot, apstrādājot un aizstāvot. Uzsākot studijas un dzirdot par tiem, domāju, ka būs kas līdzīgs olimpiāžu eksperimentālajai daļai, kur jāizdomā kā salikt kopā dažādus līdzekļus, lai iegūtu mērījumus. Studiju laborus spiež saprast, ko mērīsi un ko esi izmērījis. Ak kā es tos laborus nīdu! (Aizbraucu pat apmaiņas programmā uz semestri, lai no tiem aizbēgtu.) Reiz man jautāja, kas tad īsti man ir tā sāpe ar laboriem? Viena no grūtībām ir lasīt pašu protokolu un saprast, kas tad man īsti ir pieejams. Otrs, kas mani nogurdināja, bija pildīt uzdevumus nesaprotot kopsaistību un kontekstu uzdotajiem jautājumiem. Beidzamajos gados protokolu pirms darba izpildes vairs nelasīju. Tam nebija jēga izņemot gadījumus, kad par to sodīja ar testu. Laboriem manuprāt tādēļ studiju programmā ir jāmainās.

Reizēm dusmas raisīja, ka pasniedzēji ir brīvdomātāji un neiet cauri kādai konkrētai grāmatai, jo grūtas teorijas izveduma saprašanai vajadzīgs dzelžaini precīzs teksts. Tas izteikti izpaudās Biofizkas kursā. Kur pasniedzējs izmantoja attiecīgo grāmatu lekcijām, uzdevumi bija labāk pildīti nekā tajā kursa daļā kur lasāmas grāmatas nebija (kaut arī bija e-kursa materiāli). Tāpat tas ļautu lekcijās vairāk runāt par fiziku un apkopot vairāk materiālu, jo ķepīgos izvedumus var uzticēt apskatīt grāmatās pašiem studentiem. Tā piemēram Umea man pasniedza kvantu lauku teoriju. Tas man palīdzēja nepazust formulu jūrā un pēc tam izgaismotam lasīt grāmatu.

Par spīti tam pasniedzēji aktīvi piedalījās e-kursu un lekciju materiālu veidošanā. Tie īpaši bija noderīgi pirmajos divos studiju gados bakalaurā, kad apguvu lasītprasmi. Pēc tam tie bieži kļuva fragmentāri un nevarēja tikt izmantoti par galveno apguves līdzekli (izņemot izcilos konspektus Termodinamiku, Hidrodinamiku, Kvantu Mehāniku, Matemātiskās Fizikas metodes un Laboratorijas darbu kursos). Bibliotēkā grāmatas bija pieejamas arī latviešu valodā, bet tās manuprāt negāja pietiekamā dziļumā. Paši pasniedzēji bieži vien par attiecīgo tematiku reiz mācījās no izcilām grāmatas krievu valodā, kuras arī tika norādītas pie attiecīgajiem lekciju kursiem. Turpretim atsaucēm angļu valodā nereti ir tikai reprezentatīva nozīme, sekla, nepiemērota kursam, neapklāj lekciju materiālus. Nākas labas grāmatas meklēt pašam, kas aizņem samērā daudz laika, jo fragmentārie lekciju materiāli ar zinātnieku vārdiem ir latviešu valodā, kurus pašam nākas izdomāt kā pārtulkot. Reti vēlamā literatūra ir bibliotēkā, tomēr tā nav pārāk dārga (jo vairāk nauda žēl jo lielākas cerības izlasīt :D) un to bieži pasūtīju no amazoon. Tad vēl nezināju par tādām mājaslapām, kā genlib un scihub, kuras ļoti iesaku, lai redzētu pasūtamās grāmatas saturu!

Man patika gatavoties eksāmeniem. Galvenokārt tie ir mutiski atbildami un ar iepriekš zināmiem jautājumiem, kurus eksāmena dienā izvilksi un nosēdinās stūrī, līdz būsi gatavs atbildēt uz tiem. Es parasti biju lēns un parasti atbildes sagatavošanai man vajadzēja vairākas stundas, bet tās man pasniedzēji vienmēr deva. Man patika tā sajūt dažādas idejas, jautājumus vienā visaptverošā stāstā no lekcijās dzirdētā un papildus iepriekš literatūrā lasītā. Eksāmenos es apzinājos to sajūtu, kura man ir kad es ko zinu. Tāpat es sāku apzināties, kas man nav skaidrs, un ceļu, kā es to varētu saprast.

Ir dažādas iespējas studiju laikā. Man ļoti palīdzēja Vītolu fonda stipendija, jo varēju fokusēties tikai uz mācībām. Bakalaura baigās un Maģistros strādāju, kas palīdzēja man izprast kas ir fiziķa profesija un zinātne. Maģistros izmantoju iespējas arī izbraukt apmaiņas programmā uz Umea universitāti, kurā apguvu fantastiskus teorētiskos kursus. Aizbraucu uz CERN vasaras studentu programmu gūstot vērtīgu pieredzi. Pieredzi guvu arī piedaloties kopīgas publikācijas veidošanā, kurā nesu lielāko ieguldījumu.

Pēc maģistru studiju beigšanas ir salīdzinoši grūti atrast apmaksātas doktorantūras vietas, kurās tev būs iespējas izaugt par zinātnieku. Viena no problēmām ir, ka darbu vadītāji neveido vai nelaiž klāt ārvalstu kolēģiem (atrodami ir arī izcili vadītāji, kuri pat tevi reklamēs!). Daļa nenodarbojās ar zinātni, kas kādam citam varētu interesēt, un spiež uz visādiem indeksiem (piemēram CFI). Mīnusi vēl ir prasība rakstīt maģistra darbu latviešu valodā un negatīvā attieksme pret turpināšanu augt citur. Par laimi fakultātē var atrast progresīvi domājošus pasniedzējus, kuri var tevi izglābt no nonākšanas mucā. Palīdzēs arī publikācija, kuru varēsi iegūt darbojoties izcilajās zinātņu grupās tepat fakultātē.

Kopumā es vērtēju savu ieguldīto laiku šajā studiju programmā pozitīvi. Bija tie stulbie, depresijā dzenošie labori, bet tai pašā laikā daudzi labi sagatavoti un pasniegti kursi. Fizikas studiju programmā es iemācījos, ko nozīmē sniegt pamatotu atbildi, izšķirt būtisko, izšķirt neauglīgos jautājumus un spekulatīvās atbildes, būt atvērtam un apzināties savu zināšanu robežas, mācījos meklēt kopsaistības un raisīja manu zinātkāri atklājot. Šīs iegūtas zināšanas noder nenogrimt informācijas, populisma, skaļu virsrakstu jūrā, kas mūsdienās ir tik būtiski, un atrast veidu kā mācīties atrodoties tajā. Tās ir meta-zināšanas, kuras noderēs jebkurā arodā, un manuprāt visefektīvāk ir iegūstamas tieši studējot ko tik vienkāršu, vispārīgu un precīzu kāda ir fizika.

Par autoru

(Seg)vārds

graphitewriter

Par autoru

janiserdmanis.org