Vērtējums

Par studijām

Augstākās izglītības iestāde

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)

Fakultāte

Mašīnzinību Transporta un Aeronautikas

Studiju programma

Medicīnas inženierija un fizika

Studiju periods

2012-2017

Atsauksme

Programmā "Medicīnas inženierija un fizika" studijas norisinās pilna laika klātienē 9 semestrus jeb 4.5 gadus. Programmu veiksmīgi absolvēju paredzētajā laikā. Daži ļoti talantīgi kursa biedri pat pabeidza gadu vai pusgadu agrāk. Daži nedaudz vēlāk. Pavisam noteikti ir jārēķinās ar to, ka pirmos divus studiju gadus jāmācās vispārīgas, sausas un dažbrīd nesaistošas lietas, ko vērtību un pielietojumu vēlāk saprot tikai, piemēram, rakstot bakalaura darbu un inženierprojektu (šajā programmā ir divi noslēguma darbi, kas ietver akadēmisko un profesionālo zināšanu pārbaudi). Programmas absolventi iegūst divas specialitātes - akadēmisko un profesionālo.
100% no studiju programmā ietvertajiem kursiem bija ja ne vēlāk darbā noderīgi, tad pavisam noteikti ir attīstījuši domāšanu gan eksaktā, gan humanitārā virzienā, gan mainījuši skatu uz lietām un apkārt noliekošiem procesiem mikro un makro līmenī. Iegūtās zināšanas pat ir palīdzējušas vilkt paralēles pat ar sabiedrībā politiski notiekošo. Nodarbības ikdienā bija saplānotas ļoti loģiski, kā arī lietvedība ir ļoti pretimnākoša un lielākoties izkārto lekciju grafiku tuvāk studentu vēlmēm.


Mācībspēki tiešām bija un aizvien ir profesionāļi savā lauciņā. Dažbrīd bija grūti izsekot pasniedzēju domām, jo institūtā viņi tiešām ir entuziasti un bieži vien domu un ideju skrējienā apsteidz paši sevi. Principā visi RTU pasniedzēji ir pretimnākoši un atsaucīgi. Šeit gan jāpiemin tas, ka attiecības ar mācībspēku veido pats students. Nodarbības notika regulāri, pasniedzēji ieradās laicīgi. Ja pasniedzējs kavēja, grupas vecākajam bija pieejams pasniedzēja mobilā telefona numurs - katram gadījumam, ja sanāk gaidīt par ilgu. Kontroldarbu, laboratorijas darbu, eksāmenu utt. vērtēšana un gaita bija godīga. Pasniedzēji ir ar plašu pieredzi pedagoģijā, tādēļ jau uzreiz ļoti labi zināja kā "ķert uz muļķi" studentus. Atsevišķos priekšmetos pasniedzēji bija pārspīlēti godīgi, jo nu nezinu gan, vai IP adrešu un datora īpašnieka izsekošana ir ideālā metode plaģiātu "ķeršanai". Pati vienreiz vienu no mājas darbiem gatavoju kursa biedra datorā, jo mans bija remontā. Par to tiku apvainota plaģiātismā, mājas darbu pirkšanā un saņēmu zemāku atzīmi kā pārējie. Bet tas bija viens tāds gadījums. 
Vislabākie, protams, bija eksāmeni, kas notika mutiski aci pret aci ar pasniedzēju, kas nereti uzvedināja studentu uz pareizā ceļa, lai saņemtu sekmīgu atzīmi. Šos eksāmenus tagad atceros ar smaidu, jo nereti tie robežojās ar spēli "uzmini, kādu vārdu esmu iedomājies", kur, ja atbilde tiek nodefinēta ar pirmo reizi tā, kā pasniedzējs to vēlas (vārds vārdā), atzīme ir 9 (10 pie konkrētiem pasniedzējiem principā neeksistē), bet ar katru nepareizi pateikto minējumu tā samazinās līdz brīdim, kad profesors saka, ka jānāk pārkārtot.


Runājot par mācību materiāliem - liela daļa vispārējās vielas ir pieejama RTU bibliotēkā valsts vai angļu valodā, kā arī, protams, krievu, bet tā ir nedaudz novecojusi. Pamatā studiju laikā balstījos uz lekciju pierakstiem un internetā atrastām zinātniskām publikācijām, jo medicīnas fizikas specifikā literatūra nav pieejama nevienā bibliotēkā - jāmeklē pašam. Šeit man arī ļoti palīdzēja darba vieta, kur piekļuvu tādiem literatūras resursiem, par ko citi varētu sapņot.


RTU telpas, vide un infrastruktūra ir sakārtotas. Visur ir pieejams internets (palēns, bet ir). Jāpiemin, ka RTU arī ir ļoti čakli uz ERAF projektu rakstīšanu, jo, kad uzsāku studijas, vide bija vairāk postpadomju ar dažiem jauninājumiem, bet, beidzot studijas, sāka funkcionēt studentu pilsētiņa Ķīpsalā, principā visi palīglīdzekļi atjaunināti. Studentu dienesta viesnīca Ķīpsalā nav pēc rekonstrukcijas saucama par "kojām", bet drīzāk par studentu viesnīcu - viss ir jauns, nenolietots un galvenais, ka tur es arī jutos droši un no loģistikas viedokļa ērti (pats pilsētas centrs).


RTU piedāvā bezgala daudz ārpusstudiju nodarbības, bet lieta tāda, ka visur ir atlase. Pati 1. kursā pieteicos studentu teātrī "Spēle", kur pārdzīvoju vairākas atlases, kur pēdējo tā arī neizturēju (man bija slikts garastāvoklis un nevarēju saņemties). RTU ir ļoti labs vīru koris "Gaudeamus", kas ļoti labi 2016. gadā sadziedājās ar Robiju Viljamsu dziesmā "Party like a Russian", Baltijā labi zināms karsēju kolektīvs, dažādas sporta komandas. Principā tiek apmierinātas katra studenta vēlmes. Vislielāko guvumu saņēmu no studentu pašpārvaldes, kur paši organizējām nu jau labi zināmus pasākumus (EKOorientēšanās, MEHU rallijs utt.), kam paši arī piesaistījām finansējumu. īsta dzīves skola, kurā ieguvu draugus visam mūžam.


No studiju laikā iegūtajām prasmēm varu tikai teikt, ka nebiju tā pirmklasīgākā studente - patika ballēties un nokārtot eksāmenus ar viduvēju atzīmi kaut gan labpatikās arī saņemt augstākas atzīmes, bet domāšana un skats uz lietām ir mainījies. Vidusskolu pabeidzu ar vidējo atzīmi 9.0 un visiem toreiz vēl A līmeņiem, tāpēc liels bija mans pārsteigums, kad pirmajā semestrī saņēmu trīs divniekus matemātikā pēc kārtas. Ar to es gribēju teikt. ka šeit viss ir jāmācās no jauna un jāsāk no nulles.
Studiju laikā ir visas iespējamās prakses un apmaiņas programmu iespējams (ERASMUS, ERASMUS+, Ķīnas, Japānas, Indijas Vulcano programmas utt.) - spēj tikai izsekot. Izvēloties doties apmaiņas programmā uz ārzemēm, programmas vadītājam jāmāk nodefinēt, ko iegūsi tur citā valstī vairāk vai savādāk kā šeit. Konkrēti es izvēlējos vienu vasaru pavadīt Francijas rivjērā, strādājot par viesmīli uz kruīza kuģa, kas bija pilnīgi nesaistīti ar RTU. Tikai lai atkoptos no mācībām, jo pēc 2. kursa pavasara sesijas vajadzēja izvēdināt galvu. Arī Latvijā ar prakses iespējām nav slikti. Nevajag tikai gaidīt, ka visi prakses un darba devēji gaidīs atplestām rokām studentiņu, kas no sevis sazin ko iedomājies. Sevi ir jāpierāda smagā darbā. Es, piemēram, vienu vasaru kopā ar inženieriem skrūvēju RAKUS operāciju blokā, kas bija pilnīgs būvlaukums, pie griestiem 100kg konsoles (tā es uzzināju, kas medicīnā ir konsoles).

Pati esmu oriģināli no Valmieras. Ko tas nozīmē? Valmierā 90% populācijas ir latvieši. Pirmais šoks, uzsākot mācības, bija tas, ka kursā ir 50% krieviski runājošo, kas neprot vai kam ir ļoti lielas grūtības komunicēt valsts valodā. Kas notika tālāk? Mani labākie studiju laika draugi un arī tagadējie kolēģi ir krievvalodīgie - godīgi, izpalīdzīgi, sirsnīgi un uzticami. Viņi ar mani tagad runā latviski. Kurss kopumā bija kā bija. Tāda jūtama kopības sajūta tā arī neuzradās, bet citos mūsu programmas kursos bija labāka situācija.


Studiju programmā viss bija labi. Vienīgais, ko tikai varu ieteikt ir stingrāka vērtēšana. Tā jau bija stingra, bet tik un tā dažreiz pat līdz galam nesaprotot, ko rakstu, dabūju labu atzīmi, kad "lēju ūdeni".


Programma gluži nebija kā biju sadomājusies - tā arī par iekārtu dakteri vai projektētāju nekļuvu, bet kursa biedri gan. Katram savs. Pati, pateicoties šai programmai, strādāju medicīnas iekārtu tirdzniecībā, kas, es pat teiktu, ir smalkāka lieta par skrūvēšanu vai rasēšanu. Otrreiz gan izvēlētos iet mācīties par ārstu - ja ar savām sievietes smadzenēm ar absolūtu tehniskās izpratnes deficītu tiku galā 4.5 gadus ar vienām eksaktām zinībām bez kompromisiem, varētu mierīgi kļūt par dakteri.


Ieteikt studēt gribētājiem varu sekojošas lietas:

-obligāti pirms studiju uzsākšanas braukt uz pirmkursnieku nometi "Sper gaisā" un sākt pirmā kursa ballīšu maratonu, kā arī iegūt draugus un paziņas mūžam;

-nodot, atbildēt un pārkārtot visu laikā;

-ja nav interesanti, ir jāpaciešas (vēlāk būs labāk);

-nenodot plaģiātus vai darīt to gudri;

-veidot labas attiecības ar mācībspēkiem (ar uzsvaru uz vārda "veidot");

-iesaistīties studentu pašpārvaldē (ja neesi tur bijis, esi daudz zaudējis);

-izbaudīt studiju gadus, jo vēlāk vairs nav tik forši 🙂

Par autoru

(Seg)vārds

Dagnija Jukāme

Par autoru

Programmā iestājos, jo skolā interesēja fizika un bioloģija. Šis bija tāds kā apvienojums. Pirmos divus gadus, protams, gan tā nelikās.

Jau pēc 2. kursa sāku strādāt lielākajā medicīnas iekārtu tirdzniecības un servisa kompānijā Baltijā, kur ieguvu milzum daudz zināšanas šajā lauciņā. Sāku kā praktikane ar 20 Eiro kabatas naudu nedēļā. Pēc prakses mani pieņēma un attīstīja. Aizvien ikdienā mācos un attīstos visos virzienos un savu darbu uzskatu par interesantu, radošu, bet arī sarežģītu.

Kā studente biju budžeta grupā, tāpēc par studijām nemaksāju. Stipendiju saņēmu vienreiz vienreizējo, jo palīdzēju organizēt pasākumu 🙂 Jāņem vērā, ka puse mana kursa bija 1. ģimnāzijas absolventi, kam galva strādāja un bija sagatavota labāk kā man.

Ar centību neaizrāvos, bet muļķe arī nebiju - vienmēr zināju, kur meklēt informāciju vai palīdzību, kas arī ir jāprot. Vidējā atzīme beidzot universitāti bija aptuveni 7.3, kas ir normāls rādītājs. Bakalaura darbu rakstīju pati, pati izdomāju tēmu, metodiku bez citu palīdzības un saņēmu 8, inženierprojektā izdomāju ko tik unikālu un nevienam nesaprotamu, ka saņēmu 9 - šeit gan konsultējos ar gaišākiem prātiem, kā koordinātes saņēmu no studiju laikā iegūtiem draugiem.

Rudenī plānoju uzsākt mācības maģistratūrā RTU vai RSU. Pagaidām vēl cenšos par to nedomāt.