Vērtējums

Par studijām

Augstākās izglītības iestāde

Latvijas Universitāte (LU)

Fakultāte

Sociālo zinātņu fakultāte

Studiju programma

Politikas zinātne

Studiju periods

2013-2016

Atsauksme

Studēju klātienes studijas LU SZF politikas zinātnes bakalaura programmā. Programmu absolvēju kopā ar aptuveni 60% no tiem, kas programā iestājās pirmajā kursā. Iemesli atbirumam bija lielākoties pārdomāšana (cilvēks iestājās, īsti nezinot, ko grib), kā arī liels fokuss uz politikas zinātnes akadēmisko pusi. Studijas lielākoties notika 4 reizes nedēļā, no rīta līdz pēcpusdienai. Atkarībā no kursu izvēles, var sanākt arī citāds grafiks. Piektdienas vienmēr ir brīvas.

Kopumā lielākoties kursus vērtēju kā ļoti noderīgus. Varu apgalvot, ka iznācu no universitātes daudz zinošāka, nekā iegāju - studiju laikā paveicu lietas, kuras pirms 3 gadiem vispār nebūtu gatava darīt. Kursi pārsvarā dalījās divās lielās grupās - ārpolitikās un iekšpolitikas  tēmās. Īsumā varu apgalvot, ka 100% ārpolitikas kursi bija interesanti un noderīgi, kamēr 70% iekšpolitikas kursu bija tiešām kvalitatīvi, galvenokārt, jo vairākos iekšpolitikas kursos pārklājas informācija, kā arī ārpolitikas nodaļā ir pasniedzēji, kas tiešām aizrautīgi vada kursus. Vēl pa vidu ir politikas teorijas kursi - lai gan lielai daļai cilvēku tie nelikās interesanti, tos pārsvarā pasniedz ļoti zinoši pasniedzēji. Tāpēc, pat ja aiz auss aizķeras tikai nedaudz, kursi tāpat ir salīdzinoši vērtīgi.

Politikas zinātnes nodaļā par pasniedzējiem varu teikt tikai to labāko. Ja kādam radās kādas problēmas, tas principā nekad nebija pasniedzēja dēļ. Visi bija atsaucīgi, godīgi, vērtē studenta darbu un iesaistīšanos. Ja kādreiz bija grūti dabūt konsultāciju vai atbildi, to varēja norakstīt uz pašu pasniedzēju lielo noslodzi, bet šādi gadījumi bija reti. Protams, ne visi pasniedzēji ir radīti vienādi - mūsu kursa vidū parādījās gan izteikti favorīti, gan arī tie, par kuru vadības stilu mēdzām nedaudz pasmīkņāt. Prasības arī izteikti variēja - no tiem, kuru kursos bija jāpierakstās un jālasa, līdz tiem, kuri īsti neskatījās, kas nāk, kas nē, un semināros vairāk runāja paši. Bet nekad nejutu no kāda pasniedzēja izteiktu paviršību vai neobjektīvu attieksmi.

Par materiāliem - lielākā daļa obligātās, it sevišķi ārpolitikas kursos, ir pieejama estudiju vidē. Atsevišķos gadījumos dažas lietas bija jāmeklē bibliotēkā. Lielākoties pasniedzēji mums sagādāja visus nepieciešamos materiālus, dažreiz tos pat atsūtot uz epastiem. Ja ir vēlme lasīt, tad katrs materiāls būs noderīgs. Kas attiecas uz lielo darbu rakstīšanu, ir nedaudz citādāk, personīgi es lielāko daļu literatūras referātiem, projektiem un noslēguma darbiem patstāvīgi atradu internetā, nevis universitātes bibliotēkā. Jāapzinās, ka politikas zinātnes pieejamas literatūras apjoms bibliotēkā nav tik liels, cik gribētos, salīdzinot ar, piemēram, komunikācijas zinātni.

Studiju nodrošinājums bija pietiekams. Telpas ir gaišas, modernas, pietiekami plašas. Salīdzinoši nesen fakultāte ir "apgreidota". Datori mums nebija jāizmanto daudz, bet kad vajadzēja, tie bija pieejami, ar visām nepieciešamajām programmām. Datoru kvalitāte, ja vien negribi bibliotēkā dzenāt jaunākās spēles, ir normāla. Internets ir pieejams visā fakultātē.

Attiecībā uz ārpusstudiju aktivitātēm, tās nav fakultātes prioritāte, bet ja meklēs, tad atradīs, kur piedalīties. Par sporta aktivitātēm diemžēl ļoti daudz nedzirdēju, izņemot ikgadejo pavasara futbola turnīru. Ļoti populārs ir studentu parlaments, kura vēlēšanas notiek katru gadu. Pati nebiju parlamentā, bet, no kursabiedriem spriežot, tur pavadītais laiks ir tiešām aizraujošs un vērtīgs. Var arī piedalīties dažādu raidījumu veidošanā, tas gan vairāk ir tendēts uz komunikācijas zinātnes studentiem.

Studiju laikā iegūto prasmju pielietojums ir pārsvarā atkarīgs no cilvēka. Tā kā politikas zinātne ir diezgan vispārīga nozare (nē, visi nebūs politiķi), zināšanu likšana lietā balstās uz cilvēka interesēm un atdevi. Teorētiskās zināšanas (šī tomēr ir akadēmiska programma) ir atliku likām. Domāju, ka jābūt īpašam gadījumam, lai, šīs studijas beidzot, cilvēks nebūtu ieguvis jaunas zināšanas, analītiskās spējas, kļuvis inteliģentāks. Bet, lai šīs zināšanas pēc pabeigšanas praktiski liktu lietā, jābūt tomēr interesei par politiku, nevis tikai motivācijai dabūt papīru. Ja būs interese - būs viss kārtībā. Ja atnāk pēc papīra - tikpat labi var ņemt jebkuru citu nozari. Personīgi, pašlaik esmu entry-level darbā, kurā šīs zināšanas nevaru īsti likt lietā, bet nākotni saistu ar ārpolitiku un valsts aizsardzību, un esmu pārliecināta, ka zināšanas noderēs arī praktiski. Zinu arī bijušos kursabiedrus, kuri jau strādā politikas nozarē.

Trešajā kursā ir obligātā prakse uz pāris mēnešiem. Esam mudināti to atrast paši, lai gan izmisuma situācijā pati fakultāte nāktu pretī. Praksei der praktiski jebkurš darbs "ar papīriem", arī ne nozarē. Prakses beigās faktiski ir pašnovērtējums (sadarbībā ar prakses devēju). Erasmus ziņā viss ir ideāli - daudzi kursabiedri brauca un novērtēja ļoti pozitīvi. Pēc attiecīgo saistību nokārtošanas uz erasmus tiek praktiski gandrīz visi, kas piesakās, protams pieņemot, ka visi negrib uz Parīzi vai Vīni. Ieteikums, pirms brauciet, skatieties, kā būs ar A daļas kursiem - tie būs obligāti jānokārto, kad atbrauksiet, un tie netiks pielīdzināti. Iesaku braukt rudenī, kad A daļas kursu ir mazāk.

Par studiju vidi - savu kursu varētu sadalīt divās daļās, tie, kas tiešām interesējās par politiku un tie, kas atnāca, lai dabūtu faktiski jebkādu izglītību, un kāpēc gan ne politiku. Attieksme pret mācībām loģiski ir atbilstoša mērķim, kāpēc tu atnāci. Es neteiktu, ka programma atsijā "papīra pēc" studentus - to pabeidza daudzi, kurus nemaz negaidīju redzēt izlaidumā. Bet, vērtējot kursabiedrus, lielākā daļa bija patiešām lieliski, patīkami cilvēki, un joprojām regulāri uzturu kontaktus ar daudziem, kā arī dažus no tiem tagad varu saukt par saviem labākajiem draugiem. Pārsvarā var novērot, ka šo programmu izvēlas draudzīgi, komunikabli cilvēki.

Akadēmiskais godīgums ir atkarīgs no indivīda. Noslēguma darbu laikā bija cilvēki, kuriem radās problēmas, bet, cik saprotu, šie pārkāpumi bija maigi, nevis brutāli pārkopēts vai nopirkts darbs. Špikotāji arī bija, dažos kursos špikot bija viegli, dažos nē. Protams, sadarbojāmies, kur spējām - veidojām kopsavilkumus, dalījāmies ar informāciju, palīdzējām citiem, ja bija problēmas. Dažiem eksāmeniem bez sadarbības sagatavoties ir ļoti grūti.

Par uzlabojumiem - vēlētos samazināt vispārīgo kursu skaitu (no sērijas "Latvijas pašvaldības", utt), varbūt sapludināt kaut ko kopā, un 2.-3.kursā koncentēties uz specifiskākiem kursiem, detalizētākiem politikas zinātnes aspektiem. Gribētu vairāk ārpolitikas kursus, jo tie bija patiešām noderīgi. Pirmajā kursā vajadzētu ielikt pāris kārtīgus tiesību zinātnes kursus, jo šīs zināšanas politologam ļoti noder. Varbūt vajadzētu ieviest divas prakses - vienu 2.kursā, otru 3.kursā.

Programma bija +- tieši tāda, kā gaidīju. Neko nemainītu sava bakalaura izvēlē.

Ieteikums studētgribētājiem - ja ir interese par politiku, noteikti iesaku šo programmu. Nevajag prātot, kas jūs tieši būsiet pēc programmas pabeigšanas, ja jūs šī nozare aizrauj, viss nāks organiski.  Cenšaties attīstīt savas angļu valodas zināšanas, jo šajā programmā lielākā daļa lasāmvielas ir angliski. Nebaidieties no pasniedzējiem - viņi ir ļoti priecīgi, ja kāds izrāda papildus interesi. Draudzējieties ar kursabiedriem, sadarbojoties un daloties informācijā šo programmu pabeigt ir neizsakāmi vieglāk. Cenšaties atrast kādu apakšnozari, kas jūs patiešām interesē, un vismaz dažos kursos izlasiet visu obligāto literatūru. Tas palīdzēs noslēguma darbos. Kopumā, šī ir lieliska iespēja noskaidrot, kas ir īsta politika, ārpus Delfiem un House of Cards, tāpēc, ja jūtiet savu aicinājumu šeit, SZF jūs noteikti priecāsies redzēt. Un, ja godīgi, šis tiešām ir ellīgi interesants laiks, kad tiešām kaut ko sajēgt no politikas.

Par autoru

(Seg)vārds

realpolitik

Par autoru

-Motivācija iestāties programmā nāca no vidusskolas, kuras laikā sapratu, ka pastiprināti pievēršu uzmanību ziņām un raidījumiem par politiskām tēmām. Vienmēr ir saistījusi valsts aizsardzības, drošības tēmas. Patika vērot varas spēles. Gribēju kaut ko vēstur-veidīgu, bet pati vēsture likās par "sausu". Tā nu abas ar klasesbiedreni izdomājām iet uz politiku.

- Par gaitām pēc programmas beigšanas - pašlaik studēju politikas maģistru. Strādāju darbu, kurā nav tieši nepieciešamas zināšanas politikā, bet bija gan nepieciešams grāds sociālajās zinātnēs, tātad varētu jau teikt, ka politikas bakalaurs jau man ir noderējis. Esmu apņēmusies strādāt starptautisko attiecību, precīzi, valsts aizsardzības jomā, un rudenī meklēšu iespējas strādāt šajā nozarē.

- Mācījos budžetā. Pāris reizes gadījās arī stipendija. Neteikšu, ka biju pārāk centīga studente - kursos, kuri interesēja, pievērsu pastiprinātu uzmanību, kuri neinteresēja, izdarīju minimumu. Eksāmeniem gan gatavojos vienmēr.